Ir nepieciešams veikt turpmāku datu analīzi, lai noteiktu, vai modulis "ir strukturāli izdzīvojis vai nē", internetā pārraidītā preses brīfingā Vācijas pilsētā Darmštatē ceturtdien sacīja ESA Saules un planētu misiju vadītājs Andrea Akomaco.
Jau vēstīts, ka moduļa Skjaparelli menedžeris Tjerī Blankerts naktī uz ceturtdienu paziņoja, ka modulis ir nolaidies, taču nav skaidrības par stāvokli.
"Vai tas ir piezemējies neskarts, vai tas trāpījis klintij vai krāterim, vai tas vienkārši nespēj komunicēt – es to nezinu," viņš sacīja un piebilda, ka "nav pārāk optimistiski" noskaņots par šī moduļa stāvokli.
ESA trešdien apstiprināja, ka Eiropas un Krievijas sadarbības projekta ExoMars pirmās fāzes ietvaros Marsa orbītā ir veiksmīgi ievadīta zonde Tracer Gas Orbiter (TGO).
Pēc tam ESA apstiprināja, ka Skjaparelli ir piezemējies, bet nepārraida signālu un tā statuss nav zināms.
"Eksperti strādās visu nakti, lai novērtētu situāciju" ar Skjaparelli, paziņoja ESA.
600 kilogramus smagais aparāts Skjaparelli tika atvienots no TGO pēc 496 miljonus kilometru gara ceļa mērošanas kosmosā.
Nosēšanās moduļa Skjaparelli neilgais uzdevums ir pārbaudīt tā virsmas vairogus un izpletņus un ievākt nepieciešamos datus, lai sagatavotu ExoMars pašgājēja izpētes robota nogādāšanu uz Marsa projekta otrajā fāzē 2020.gadā.
Eiropas un Krievijas kopīgās ExoMars misijas pirmo fāzi veido gan nosēšanās modulis, gan TGO, kas iegājis Marsa orbītā, lai pārbaudītu, vai planētas atmosfērā ir manāmas dzīvu organismu izdalītas gāzes.
ASV, Krievija un Eiropa jau vairāk nekā 50 gadus centušās piezemēties uz sarkanās planētas un to izpētīt, taču vairāk nekā puse no mēģinājumiem bijusi neveiksmīga.
Eiropas pēdējais mēģinājums bija 2003.gada decembrī, kad britu būvētais nosēšanās modulis Beagle 2 pazuda, taču 2015.gada janvārī tas beidzot tika pamanīts uz Marsa virsmas.