Vienlaikus gan Brisele izlēmusi nenoteikt ierobežojumus pārtikas produktiem, kas izgatavoti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem. Šis varētu būt smags jautājums Eiropas Savienības (ES) un ASV sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu.
Kā apstiprināja Borgs, ES būs aizliegta klonēšanas pielietošana lauksaimniecības dzīvniekiem un klonētu dzīvnieku imports, kā arī no klonētiem dzīvniekiem izgatavotu pārtikas produktu tirdzniecība.
"Ar šiem priekšlikumiem vēlamies risināt jautājumus par dzīvnieku labturību un citiem ētiskiem apsvērumiem, kas saistīti ar šo tehniku," norādīja komisārs.
Taču pašreiz nav priekšlikumu par tādu produktu, piemēram, piena vai gaļas, marķēšanu, kas būtu iegūti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem.
Vienīgā ES valsts, kurā dzīvnieki tiek klonēti, lai tos pēc tam patērētu uzturā, ir Dānija.
Lai gan klonētu dzīvnieku gaļa tās augstās cenas dēļ bieži netiek patērēta uzturā, šādu dzīvnieku embriji un sēkla tiek plaši eksportēta un izmantota.
Klonētu dzīvnieku pēcnācējus lauksaimniecībā izmanto ASV, Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un citas valstis.
Lai gan ES no ASV un Argentīnas importē ap 300 000 līdz 500 000 tonnu liellopa gaļas, netiek pieprasīts īpašs marķējums attiecībā uz gaļas izcelsmi.
Eiropas Parlamenta (EP) mēģinājumi pieprasīt importētās gaļas skaidru marķēšanu cieta neveiksmi 2011.gadā, jo pret to iebilda tās bloka dalībvalstis, kas šādu prasību uzskatīja par pārmērīgu.
Šādas prasības noteikšana liktu ASV un Argentīnai pārbaudīt gaļas izcelsmi, un gadījumā, ja šie noteikumi netiktu ievēroti, varētu izraisīties tirdzniecības karš.
EK izstrādātie priekšlikumi par klonētu dzīvnieku importa aizliegumu vēl jāizvērtē Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm, un paredzams, ka tie nestāsies spēkā agrāk par 2016.gadu.