Kā ziņots, pēc martā Japānā notikušā zemestrīces un tās izraisītā cunami no Fukušimas AES ārējā vidē ir nonācis radioaktīvais piesārņojums. Fukušimas avārija atzīta par "lielu nelaimes gadījumu", kas pielīdzināms 1986.gada Černobiļas katastrofai.
"Izskatās, ka notikumi Japānā attīstās pēc līdzīga scenārija kā Černobiļā, tomēr cerēsim, ka no šis avārijas mazāk cietīs daba un cilvēce," šodien preses konferencē sacīja savienības "Černobiļa" prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks, "domāju, ka Japānā tiks galā ar šo situāciju, un kopumā avārijas ietekme uz vidi būs mazāka".
Līdzīgu viedokli pauda arī savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Bruņenieks: "Mūsu vērtējumā, notiekošajām Fukušimas AES nebūs tādas sekas kā pēc Černobiļas avārijas."
Bruņenieks norādīja, ka kopš katastrofas Černobiļas AES pagājuši 25 gadi un ir notikusi iepriekšējās pieredzes izvērtēšana, drošības jautājumu risināšana, tiek būvētas cita tipa AES, ievērojot savādākus piesardzības pasākumus. Arī citi Černobiļas AES avārijas seku likvidatori izteica līdzīgu viedokli, norādot, ka darbi Fukušimas AES ir ļoti labi organizēti.
Runājot par to cilvēku veselību, kas piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku novēršanas darbos, Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Tija Zvagule norāda, ka ietekme uz veselību un veselības bojājumu smaguma pakāpe ir ļoti atšķirīga. Ir cilvēki, kas regulāri apmeklē Aroda un radiācijas centru, bet arī tagad, pēc 25 gadiem, nereti ir gadījumi, ka Černobiļu AES avārijas seku likvidatori tikai pirmo reizi vēršas pie centra ārstiem.
Kopumā mediķe uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumi AES seku likvidatoriem ir pieejami - ambulatori konsultācijas viņi var saņemt tajā pašā dienā, kad tas ir nepieciešams, ar ģimenes ārsta nosūtījumu tie ir bezmaksas. Tomēr ir samazinātas iespējas ārstēties stacionārā. Kā skaidro slimnīcas pārstāve Ieva Lapsa, tas ir noticis tādēļ, ka slimnīcai kopumā ir samazināts budžets stacionārajiem pakalpojumiem.
Arī Bruņenieks kā problēmu minēja finansējuma samazinājumu veselības aprūpei, kā arī augstās zāļu cenas - brīžiem pat esot jāizvēlas - iegādāties nepieciešamus medikamentus vai iegādāties citus nepieciešamus produktus.
Kopumā no Latvijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju - vairāk nekā 3000 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši un daudzi zaudējuši darbaspējas. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
Kā ziņots, Latvijas savienība "Černobiļa" un Stradiņa slimnīca aprīlī un maijā organizēs vairākus Černobiļas AES avārijas 25.gadadienas atceres pasākumus. 26.aprīlī plkst.10 Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā notiks Černobiļas AES avārijas upuru atceres pasākums, kurā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats kā ārsts ir piedalījies Černobiļas avārijas seku novēršanas darbos.
Tāpat slimnīcā 28.aprīlī plkst.10 paredzēta tikšanās ar Japānas sabiedriskās organizācijas "Igaunijas Černobiļas cietušo fonds" pārstāvjiem, bet 29.aprīlī plkst.14 Rīgas Stradiņa universitātē notiks zinātniskā konference "25 gadi Černobiļas AES katastrofai".
14.maijā Likteņdārzā tiks veidota Černobiļas AES katastrofas upuru piemiņa, bet 17.maijā Latvijas Ugunsdzēsības muzejā tiks atklāta tematiskā izstāde.