Vidusāzijas nafta, gāze un citi dabas resursi kļuvuši par spēcīgu magnētu, kas uz šo reģionu vilina pasaules lielvalstu pārstāvjus, kuriem jāmeklē arvien jauni energoresursu piegādes avoti. Pēdējā laikā arvien lielāku interesi par Vidusāziju izrāda arī Eiropas Savienība, kas vēlas mazināt atkarību no Krievijas energoresursu importa. Pastiprināta interese par sadarbību ar Eiropu vērojama arī no Vidusāzijas valstu puses, jo tās nav apmierinātas ar Krievijas līdzšinējo politiku, saskaņā ar kuru Vidusāzijas valstis bija spiestas pārdot gāzi Krievijai krietni zem pasaules tirgus cenas.
Eirāzijas valstis
Vidusāzijas reģions apvieno piecas valstis (Kazahstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu un Kirgizstānu), kas neatkarību ieguva tikai 90.gadu sākumā pēc PSRS sabrukuma. "Pirms 20 gadiem reti kurš bija dzirdējis par Vidusāziju. Gadu desmitiem šis reģions bija ārpus pasaules uzmanības loka, bet tagad Vidusāzija atgriezusies uzmanības centrā," intervijā Dienai stāsta Pjērs Morels, ES īpašais pārstāvis Vidusāzijā.
Apzinoties savas nozīmes pieaugumu, Vidusāzijas valstis paudušas nodomu īstenot "daudzvektoru politiku", lai abpusēji izdevīgi sadarbotos gan ar Krieviju un Ķīnu, gan ar ASV un Eiropu. P.Morels ievērojis, ka Vidusāzijas valstis sevi definē kā "Eirāzijas valstis", tādēļ tās ir gatavas dialogam ar Eiropu. Tā kā Vidusāzijas reģionam ir arvien lielāka nozīme ES ārpolitikā, ES līderi pagājušogad apstiprināja īpašu stratēģiju sadarbībai ar Vidusāziju.
Lielvalstu cīņa
Šajā reģionā Eiropai nākas konkurēt ar citām pasaules lielvarām, kas izrāda interesi par Vidusāziju. Maskava vēlas atjaunot savu kādreizējo ietekmi Vidusāzijā, bet Ķīnai vajadzīga nafta, gāze un citi resursi savas strauji augošās ekonomikas pabarošanai. ASV interesējas par Vidusāziju gan energoresursu, gan terorisma apkarošanas dēļ.
Protams, ka arī Krievija un Ķīna mēģina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu naftas un gāzes plūsmu sev vēlamā virzienā. "Vidusāzijā mēs vērojam cīņu, kurā var būt tikai viens uzvarētājs: ja resursi plūdīs uz Ķīnu, tie neplūdīs uz Krieviju un Eiropu," radiostacijai Brīvā Eiropa uzsver analītiķis Federiko Bordonāro.
Eiropa kā partneris
ES enerģētikas eksperti uzskata, ka Vidusāzijai ir vajadzīgas Rietumu tehnoloģijas, lai piekļūtu saviem energoresursiem. P.Morels gan spriež, ka būtu kļūdaini saistīt ES politiku Vidusāzijā tikai ar enerģētikas nozari. "Mūsu intereses ir daudz plašākas par naftu un gāzi," uzsver P.Morels. Tā kā līdzdalība naftas un gāzes ieguves projektos parasti ilgst gadu desmitiem, ES vēlas veicināt Vidusāzijas stabilitāti ilgtermiņa perspektīvā. "Vidusāzijas valstīm ir sarežģīti kaimiņi: Krievija, Ķīna, Irāna, Afganistāna. ES nav sarežģīts kaimiņš. ES vēlas iejusties partnera lomā," stāsta P.Morels.
Atšķirībā no Krievijas un Ķīnas, kas ignorē cilvēktiesību pārkāpumus Vidusāzijas valstīs, ES vēlas runāt arī par demokrātijas veicināšanu šajā reģionā. Tas nepatīk Vidusāzijas valstu vadoņiem, kas nevēlas pieļaut jaukšanos šo valstu "iekšējās lietās". Piemēram, Uzbekistānas vadoņa Islama Karimova nepatiku izraisīja Rietumu nosodošā reakcija uz slaktiņu Andižanas pilsētā, kur 2005.gadā tika nogalināti simtiem cilvēku. P.Morels raksturo Andižanas notikumus kā "drāmu", bet nedomā, ka šādu gadījumu dēļ Eiropai vajadzētu pārtraukt sadarbību ar Vidusāzijas valstīm. "Mēs neaizveram durvis un nesakām: "Mēs ar jums nesadarbosimies!" Vai šīs valstis ir nedemokrātiskas? Tās ir jaunas valstis, kam nebija demokrātijas pieredzes," spriež P.Morels. 90.gadu sākumā viņš bija Francijas vēstnieks vairākās Vidusāzijas valstīs un tagad ievērojis, ka stāvoklis mainās uz labo pusi.