gada 31.oktobrim. Tas varētu stāties spēkā līdz nākamā gada beigām.Pirms sešiem mēnešiem Īrijas iedzīvotāji tautas nobalsošanā pašreizējo līguma variantu noraidīja. Īrija ir vienīgā ES valsts, kas jautājumu par Lisabonas līguma ratifikāciju nodeva izlemšanai referendumā. Īrijas valdība pēc neveiksmīgā balsojuma ir noskaidrojusi iemeslus īru vēlētāju negatīvajai attieksmei pret reformu līgumu un ES izteikusi vairākas prasības.Dublina vēlas saņemt pārējo dalībvalstu garantijas, ka arī turpmāk tiks ievērota Īrijas tradicionālā militārā neitralitāte, nodokļu sistēmas autonomija un tiesības saglabāt stingros abortu likumus, lai gan visi šie jautājumi nemaz nav Lisabonas līguma priekšmets.
Īrija vēlas garantijas, ka tai tiks saglabāta viena komisāra vieta Eiropas Komisijā (EK).
Šobrīd katrai no dalībvalstīm ir viena komisāra vieta, tomēr pagājušā gada nogalē Lisabonā parakstītais līgums paredz, ka no 2014.gada EK locekļu skaits tiks samazināts un notiks to regulāra rotācija.
Šos jautājumus ceturtdien un piektdien Īrijas premjers Braiens Kovens apspriedīs ar saviem ES kolēģiem, tomēr paredzams, ka savienības līderi piekritīs īru prasībām, jo neviens nevēlas, ka atkārtotā balsojumā Lisabonas vienošanās tiktu noraidīta.
Tas faktiski nozīmētu reformu līguma nāvi un kārtējo institucionālo krīzi, kāda iestājās 2005.gadā pēc Francijas un Nīderlandes negatīvajiem balsojumiem par ES konstitucionālo līgumu.
Lisabonas līguma mērķis ir uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procedūru pēc bloka sprādzienveidīgās paplašināšanās 2004.gadā. Tas paredz ieviest pastāvīga ES prezidenta institūtu, kas nomainītu pašreizējo rotējošo prezidentūru, kā arī bloka ārlietu ministra posteni. Paredzēts samazināt to jautājumu loku, kuros ES dalībvalstīm būtu veto tiesības, raksta LETA.