"Ir svarīgi rīkoties ātri," uzsvēra sanāksmes rīkotājs Francijas prezidents Fransuā Olands, solot, ka "jauniešu garantiju" shēma, kas paredz, ka četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas jauniešiem tiks piešķirta iespēja strādāt, turpināt mācības vai apgūt arodu, tiks ieviesta nākamo divu gadu laikā.
Taču, lai paātrinātu šo procesu, visām dalībvalstīm, kuras līdz šā gada beigām izstrādās savus plānus shēmas ieviešanai, "no 1.janvāra būs pieejams nepieciešamais finansējums".
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka shēmas finansēšana atkarīga no pašām dalībvalstīm.
"Mums ir vajadzīgs kas konkrēts, mums nepieciešami ātri rezultāti," norādīja augstā amatpersona.
Kā liecina jaunākā EK statistika, visā blokā darba nav 23,5% jauniešu. 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nedz strādā, nedz iegūst izglītību vai apgūst arodu.
Tomēr krīzes ietekme dažādās bloka valstīs jūtama atšķirīgi. Vācijā, kuru krīze tikpat kā neskāra, bez darba ir 7,7% jauniešu, bet tādās krīzes pārņemtās valstīs kā Grieķija un Spānija šis rādītājs pārsniedzis 50% atzīmi un jau tuvojas 60%.
ES dalībvalstis solījušas nākamo divu gadu laikā jauniešu bezdarba mazināšanai piešķirt 12 miljardus eiro, savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Sociālais fonds plāno atvēlēt līdzīgu naudas summu.
Lai gan ES līderi uzskata, ka jauniešu bezdarba problēma būtu steidzami risināma, analītiķi norāda, ka Briseles rīcība bieži vien ir pārāk blāva un pārmērīgi liela paļāvība tai ir uz Vācijas izraudzīto kursu, kuru būtībā nemaz nav iespējams tik viegli pārņemt.
Kaut arī lielāks uzsvars uz apmācībām varētu nodrošināt aktīvāku jauniešu iesaisti darba tirgū, daudzi novērotāji prognozē, ka bezdarba datos nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas, ja netiks nodrošināta ekonomikas izaugsme.
Kā otrdien Parīzē uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele, "bez izaugsmes jauniešiem nebūs darba. Politika nerada darbavietas, uzņēmēji rada darbavietas".
Savukārt Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs Parīzē prognozēja: "2014.gadā bezdarba līmenis diemžēl saglabāsies pārāk augsts, taču ir perspektīva, ir cerība."
Olands, kura atbalsta reitingi nokritušies līdz rekordzemam līmenim, jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu izvirzījis par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Viņš solījis līdz gada beigām nodrošināt nodarbinātības pieaugumu, taču izredzes šo mērķi sasniegt netiek vērtētas kā augstas.
Ņemot vērā Olanda popularitātes krišanos paša mājās un ieilgušo valdības veidošanas procesu Vācijā, apstākļi Eiropā šīs problēmas risināšanai nebūt nav spīdoši.