Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

ES prezidents: Eirozonā iestājusies sistēmiska krīze, kas prasa sistēmisku risinājumu

Eirozonā ir iestājusies pilna mēroga sistēmiska parādu krīze, kuras atrisināšana ir nepieciešami sistēmiski pasākumi, trešdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs.

"Problēmas ir kļuvušas sistēmiskas. Mēs piedzīvojam visaptverošu uzticības krīzi. Daži var tajā vainot tirgu neracionāliti. Taču tas ir fakts, un mums šī situācija ir jārisina," viņš sacīja, tiekoties ar ES valstu vēstniekiem Briselē.

Van Rompejs atzina, ka eirozonas līderi pēdējos 18 mēnešos jau ir īstenojuši kardinālus pasākumus krīzes apkarošanai, taču tie izrādījušies nepietiekami. "Šodien mēs tuvināmies problēmas kodolam. Sistēmiskai krīzei ir nepieciešama sistēmiska atbilde. Mums ir jāsper nozīmīgs solis pretim reālai ekonomiskajai savienībai eirozonā," viņš paziņoja.

Van Rompeja izteikumi sasaucas ar Vācijas un Francijas ierosinājumu straujāk un apņēmīgāk tuvināties 17 eirozonas valstu fiskālajai savienībai, veicot izmaiņas ES līgumā. ES prezidents atzina - lai šāds ierosinājums tiktu īstenots, eirozonas dalībvalstīm uz ekonomiskā labuma altāra būtu jāziedo sava suverenitāte. "Neatkarīgi no tā, vai būs izmaiņas ES līgumā vai nē, abas iespējas ietver suverenitātes zaudējumu apmaiņā pret ekonomisku un monetāru savienību ar strukturālu uzticamību," uzsvēra ES prezidents.

Pēdējā laikā izskan viedokļi, ka ES varētu no valstu savienības pārtapt par federāciju, kas ļautu ES iejaukties valsts finanšu un ekonomikas politikā. Eksperti pauž, ka federālisms varētu būt vienīgais risinājums, lai glābtu bloku no sabrukuma.

Valstīm ir atšķirīgas idejas par federālismu Eiropā, taču Itālijas bijušais ārlietu ministrs Franko Fratini nesen paziņoja, ka šī parādu māktā valsts esot gatava atteikties no savas suverenitātes tādā mērā, kāds nepieciešams patiesas ES centrālās valdības izveidošanai.

Arī Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā norādīja, ka parādu krīzes pārvarēšanai nepieciešama ciešāka eiro zonas integrācija, tomēr uzsvēra, ka šajā procesā nevajadzētu notikt eiro zonas vai ES sadalīšanai.

Februārī Vācija un Francija ierosināja paktu, kas paredz ciešāku ekonomiskās politikas koordinēšanu eirozonā, lai sāktu pārvaldīt eiro zonu kā vienotu ekonomisku kopumu. Toreiz ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis brīdināja, ka tas nedrīkst novest pie divātrumu Eiropas izveidošanās blokā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Braže AAE piedalīsies vienā forumā ar Lavrovu

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) devusies uz forumu "Sir Bani Yas" Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits