Saskaņā ar tiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī pagājušajā gadā veidoja tikai 51% no ES vidējā līmeņa. Vēl 2008.gadā šis rādītājs Latvijā bija augstāks – 56% no vidējā līmeņa blokā.
Tas ļauj secināt, ka Latvijas tuvināšanās attīstīto ES zemju līmenim ir apstājusies, jo 2009.gadā mūsu valstī IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 51%, bet 2008.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija sasniedzis 56% no vidējā ES līmeņa.
Vēl zemāks labklājības līmenis nekā Latvijā bija tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā veidoja tikai attiecīgi 46% un 44% no ES vidējā līmeņa. Ceturtā trūcīgākā ES valsts pērn bija Lietuva, kur IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 57%, seko Polija (63%) un Igaunija (64%).
Savukārt visaugstākā labklājība valda Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā par 170% pārsniedza vidējo līmeni blokā.
Otrie un trešie turīgākie ļaudis dzīvo Nīderlandē un no bankrota glābtajā Īrijā, kur IKP uz vienu cilvēku pērn vidējo ES līmeni pārsniedza attiecīgi par 33% un 28%. Pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Austrija, Zviedrija, Beļģija, Vācija, Somija un Lielbritānija. Parādu plosītajā Grieķijā labklājība ir tuvu ES vidējam līmenim – 90% no IKP.
No ES jaunajām dalībvalstīm vislabāk dzīvo maltieši un čehi – viņu labklājības līmenis, pēc ES statistiķu aprēķiniem, veido attiecīgi 83% un 80% no vidējā līmeņa blokā.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
Eurostat aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.