"Mēs saprotam un arī šī valsts saprot, ka kari nav mūžīgi, un mēs kaut kā jūtam pārliecību, ka Kolumbija ir tuvu konflikta noslēgumam," intervijā radio sacīja Markess, kas FARC hierarhijā ieņem otro pozīciju. "Ja ceļā netiks likti nekādi mākslīgi šķēršļi, šis process noritēs ļoti ātri," intervijā radio RCN sacīja Markess.
Vaicāts, vai miera līgumu ir iespējams parakstīt līdz novembrim, kā to mudina darīt Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss, nemiernieku pārstāvis atbildēja: "Tas ir iespējams, bet es neiešu tik tālu, lai to apgalvotu."
Sarunās jau panākta vienošanās par darbakārtības galveno punktu, kas skar lauku attīstību. Sākot ar pirmdienu, puses spriež par nemiernieku turpmāko līdzdalību politikā.
Lai veiktu institucionālās izmaiņas, kas ir nepieciešamas miera pamatu nodrošināšanai, būtu jāsasauc konstitucionālā asambleja, uzskata Markess. Šāda konstitucionālā asambleja miera "līgumam piešķirtu leģitimitāti", norādīja FARC līderis. "Neviens no nākamajiem prezidentiem tad nevarēs teikt - "es neatzīstu šīs vienošanās". Tas ir ļoti svarīgs iemesls," viņš sacīja.
Cits kreiso partizānu grupējums - Nacionālā atbrīvošanas armija (ELN) -, kas ir mazāks par FARC, joprojām ir aktīvs Kolumbijā, bet ir palicis ārpus sarunu procesa. Markess sacīja, ka tas ir valdības un ENL ziņā - izlemt, kāds būs nākamais solis. "Viņi noteikti panāks vienošanos par to, kā iesaistīties sarunās. Ja ENL uzskata, ka viņi var dot savu ieguldījumu pie sarunu galda Havanā, mums ar to nav nekādu problēmu," viņš sacīja.
Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Savukārt ENL sastāvā varētu būt nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību.