FOTO: Spāņi aizvainoti tik ļoti, ka pat vairs negrib runāt ar presi

Pēc dažām dienām, kad izrādījas, ka ziņas nav patiesas, Almerijā Andalūzijā gurķu krīzes skarto uzņēmēju grupa plkst. 9.30 no rīta liftā dodas uz sapulci, kurā spriedīs par zaudējumiem, ko izraisījusi krīze. Nezinot, ka liftā ir arī reportieris, vīri «nolaiž tvaiku» par iepriekšējā dienā apstiprināto ES kompensāciju 200 miljonu eiro apmērā. «Tagad ES plāno mums sniegt labdarības dāvanas, kas mums nesedz zaudējumus, tā nauda ir visai Eiropai un mēs no tās iegūsim 0,5% jeb nieku vien. Mums nepieciešami vismaz 18 miljardi eiro,» viņi šķendējas.Neviens no viņiem nevēlas runāt ar presi un vēl jo mazāk ar vāciešiem. Almerijā pavasara ražas sezona bija tuvu beigām, un gurķu aizliegšanai sekoja noliegums citiem dārzeņiem, un arī pipari, ķirbji, tomāti, salāti un arbūzi un melones netika pie patērētājiem. «Tas bija liels trieciens Spānijai. Ja šādi tiktu aizvainota Francija, mums jau būtu pieteikts pilsoņu karš, bet, tā kā mēs Spānijā esam tādi, kādi esam, un mums ir s..a pārstāvji, tā mums iet,» man saka viesmīle, kura atnes kafiju un grauzdiņu brokastīm. «Mums, spāņiem, ir tas, ko esam pelnījuši, un mūs neciena, jo mēs viegli novelkam bikses - zaudējam stāju,» bārā saka kāds klients, kas noklausījies manu sarunu ar viesmīli.Vissmagāko triecienu saņēma uzņēmums Frunet (Algarrobo Malagā), kurš tikko bija iegādājies Almerijas gurķus eksportam uz Vāciju, un dažu minūšu laikā pēc tam Frunet telefoni jau bija karsti - tik daudz zvanu viņi saņēma ar atteikumiem. Algarrobo ciems ziņās kļuva slavens ne jau nu ar savu mierīgo un rāmo dzīvi, bet kā vieta, no kuras teorētiski nāca inficētie gurķi, kas nogalināja vairākus cilvēkus. Kornēlijas Prīferes-Štorksas teiktais bija lāsts.Visu Delmi Alvaress rakstu lasi trešdienas laikrakstā  Dienā vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.