Viņi arī uzskata, ka Franciska vadītā baznīca noliedzot vērtības, par kurām iestājoties Eiropas Savienība (ES). Savukārt pāvesta uzstāšanās aizstāvji norāda, ka EP ir demokrātiska institūcija, kur ir iespēja paust dažādus viedokļus, arī tādus, kas vairākumam var būt nepieņemami.
Pērn amatā nākušo pāvestu Francisku, kurš ir garīgais līderis 1,2 miljardiem pasaules katoļu, uzstāties uzaicināja EP prezidents Martins Šulcs. Viņš uzskata, ka Francisks ar savu runu varētu "atmodināt Eiropu no apātijas".
"Kā Parlamenta prezidents varu tikai pateikt, ka baznīca ir pildījusi vadošu lomu, lai ierobežotu ekonomiskās krīzes materiālos un nemateriālos postījumus," M. Šulcs sacīja Vatikāna avīzei l'Osservatore Romano.
Sagaidāms, ka uzrunā eiroparlamentāriešiem pāvests varētu pieskarties gan sociālām, gan ekonomiskām problēmām, kas finanšu krīzes dēļ ir smagi skārušas Eiropu. Argentīnā dzimušais Francisks, kuram ir pārmesta novēršanās no Eiropas, iepriekš izteicies, ka šī pasaules daļa ir "nogurusi un apmaldījusies". Viņš ir kritizējis zemos dzimstības rādītājus un nosodījis "naudas elka vergus" par sliktu izturēšanos pret veciem un marginalizētiem cilvēkiem.
Avoti Vatikānā medijiem "pačukstējuši", ka katoļu baznīcas vadītājs aicinās eiropiešus būt tolerantākiem un atvērtākiem dialogam. Pāvests esot norūpējies par daudzās Eiropas valstīs pieaugošo atbalstu galēji labējām idejām un par sociāli atstumtu musulmaņu jauniešu pievēršanos radikālajam islāmam. Viņš arī aicināšot politiķus darīt vairāk, lai samazinātu ļoti augsto jauniešu bezdarbu un sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara zonām.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Kritizē katoļu galvas vizīti EP laikraksta Diena otrdienas, 25.novembra, numurā!