Abas puses neatkāpās no tradīcijas notikušajā vainot viena otru, taču Eiropas līderi likuši saprast, ka "labo" šajā konfliktā nav un gan Kijevas, gan Maskavas reputācija ir pamatīgi cietusi. Krievijas Gazprom un Ukrainas Naftogaz visu ceturtdienu pavadīja ES amatpersonu vadītās sarunās Briselē, cenšoties atrast risinājumu domstarpībām par gāzes cenām. Redakcijas slēgšanas brīdī vienošanās vēl nebija panākta, taču dažādu amatpersonu izteikumi ļauj noprast, ka Eiropa jau tuvākajās dienās varētu saņemt gāzi. Gazprom vadītāja vietnieks Aleksejs Millers Briselē solīja, ka piegādes tiks atjaunotas tūlīt pēc tam, kad Ukrainā būs ieradušies novērotāji. Ukrainas premjerministra vietnieks Hrihorijs Nemiria Kijevā teica, ka Ukraina ir gatava novērotājus uzņemt un vēlas ieviest "ātru un efektīvu" uzraudzības sistēmu, "lai samazinātu propagandas kara risku". Krievijas gāzes monopols Gazprom piegādā ceturto daļu ES patērētās gāzes, kuras lauvas tiesa plūst caur Ukrainu. Konflikta dēļ gāzes badu kopumā izjutušas 20 valstis, taču visvairāk cietušas tās, kuru atkarība no Gazprom ir lielāka, īpaši Bulgārija un Slovākija. Slovākijas valdība brīdināja, ka tās gāzes rezerves izsīkst un valsts iekšējais tirgus "var sabrukt desmit dienās". Mēģinājumos piespiest puses atrast risinājumu tagad iesaistījušās visaugstākā līmeņa Eiropas amatpersonas, ieskaitot Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozo un enerģētikas komisāru Andri Piebalgu. Šī ir pirmā reize, kad ES — Gazprom lielākais klients — aktīvi izmanto savu ietekmi, lai atrisinātu krīzi. Pirmais Krievijas—Ukrainas "gāzes karš" notika 2006.gadā — arī toreiz pusēm neizdevās vienoties par cenām un Gazprom pātrauca piegādi. Taču šoreiz situācija ir citāda. Kā intervijā ft.com vēsta Center for European Reform direktora vietniece Katinka Bariša, tolaik Eiropā vēl svaigā atmiņā bija oranžā revolūcija, tādēļ "visi gandrīz automātiski vainoja Krieviju". Šoreiz "nav ne labo zēnu, ne slikto zēnu", jo Eiropas uzticība Ukrainas "kašķīgajai" politiskajai elitei nav lielāka par uzticību Kremlim. Šāgada konflikts neuzticību ir vēl vairāk pastiprinājis — tas jūtams arī oficiālajā retorikā. ES ceturtdienas paziņojumā no Prāgas norādīts, ka abas puses izrādīja "nepietiekamu apņēmību" atrisināt konfliktu. Līdzīgi bija arī Ž.M.Barrozo komentāri: "Ja abu pušu uzvedība patiešām būtu bijusi tāda, kāda tā bija saskaņā ar viņu pašu apgalvojumiem, tad mums nebūtu problēmu, bet problēmas ir.
Gāzes karā cerības uz pamieru. ES līderi: strīdā nav «labo»
Eiropā daudzos mājokļos radiatori joprojām ir vēsi un daudzas rūpnīcas joprojām strādā ar nepilnu jaudu, taču risinājums šķiet tuvu, jo, Briseles uzstājīgi mudinātas, gāzes karā iesaistītās puses ir sēdušās pie sarunu galda un solījušas atjaunot gāzes piegādi. Gazprom vadība ceturtdien apņēmās piepildīt gāzesvadus, tiklīdz Ukrainā būs ieradušies neatkarīgie novērotāji, kuru uzdevums būs uzraudzīt tranzītu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.