Hinduistu svētceļnieku drūzmā Indijā 102 bojāgājušie

tas tikai no tava ego-subjektiivaa skatpunkta! ;)

karuna no sanskrita noziimee beedas! ta ka enjoy shokolaadi Karuuna! :D

Paldies par komentāru. šitā Jogas, krišnas, meditāciju padarīšana dažus manus draugus ir iedzinusi nesaprotamā dzīves uztverē..... visi viņi dīvaini palikuši :(

Katrs izvēlas savu Dieva izpratni - protams! Taču šādas nelaimes var piemeklēt JEBKURU PASĀKUMU! Ne par to ir runa! Arī šajā pasākumā ir konkrētais vainīgais, kas iespējams varēja izvēlēties savu rīcību.. Bet tas varētu būt sagadīšanās rezultāts. Dievs sevi pasaulei neuzspiež un, ja Tu viņu nelūdz - viņš ļauj iet savu gaitu procesiem! Zīmīgi, ka kristiešu pasākumos ar miljoniem dalībnieku šādas nelaimes tomēr gandrīz nav novērotas. Bieži tādas atgadās rokmūzikas un citos masu kultūras pasākumos, kas orientē uz zemāko cilvēka instinktu atraisīšanu!

Neskatoties uz to daudzi snobi Latvijā domā, ka hinduisms ir kas labāks nekā kristietība! Hinduismā cilvēks individuāls NAV vērtība! Visa pamatā esot bezpersoniska būtība (Brahamans) ar kuru saplūstot cilvēks pazaudē savu individualitāti un personību (meditācijā)! Daži mirušie tur neko nenozīmē!

Kārtējā fanātiķu nejēdzība, kuru kristieši skaidro ar nodrāzto sentenci - Dievs devis cilvēkam izvēli - tikt sabradātam Dievam tīkamā pasākumā

Esat jau pilnīgi piegriezušies ar savu kristietību.

Vajag meklēt, kas ir pats vērtīgākais, loģiskākais un vienojošākais pasaulē! un tā ir MĪLESTĪBA. Dievs ir mīlestība. Bet mīlestība var atklāties vienīgi attiecībās (nevis meditatīvā pašapskaidrībā) - jo pašā Dievā ir šīs attiecības, kur Tēvs mīl Dēlu un no viņiem iziet Svētas Gars (Trīsvienības koncepcija parāda kā un kāpēc Dievs ir mīlestība). Dieva miers un mīlestība lai ir ar mums visiem!

Tantriskā budisma praksē, runājot par rituālo seksu, nepastāv absolūti nekādi aizliegumi – tas, kas ir grēks vēl neapgaismotam cilvēkam, tas kļūst pilnīgi pieņemams un tikumīgs tam, kas ir sasniedzis zināmu sevis dievišķošanas līmeni (te jāpiebilst, ka Austrumu reliģijā nepastāv grēks, vienīgi nezināšana, jo cilvēks bez attiecīgām zināšanām neapzinās savu dievišķību). Tantrisko rituālu laikā tiek lietots alkohols, piekoptas seksuālās izvirtības, vārdu sakot, var darīt visu, kas ienāk prātā, – var nogalināt dzīvniekus, reizēm arī cilvēkus. Austrumu garīgums, kas nonāk līdz Eiropai, ir tā saucamais neohinduisms, kas jau ir pielāgots mūsu gadsimta domāšanai un izskaistināts ar kristīgās kultūras elementiem. Šāds idealizēts Austrumu garīgums ir iemesls tam, ka daudzi, īpaši jaunieši, tiek piekrāpti un sāk praktizēt to, ko līdz galam pat nesaprot. .. Saskaņā ar ticējumu Krišna ir Višnas (arī indiešu dievs) dzīvības iemiesojums, viņam bija 16 tūkstoši sievu un 180 tūkstoši dēlu. Lai gan visas Krišnas sievas dzīvoja atsevišķās pilīs, tomēr Krišna pie katras no viņām ieradās un uzturējās vienlaicīgi. Līdz pat mūsdienām Indijā Krišna tiek godināts tempļa prostitūcijas rituālos kā seksa un auglības valdnieks, tā saucamais „Radžagopalausami”. Tātad neohinduisms noklusē patiesību par Krišnu, bet popularizē dvēseles attīrīšanas paņēmienu, stundām ilgi skandējot viņa vārdu. Un tas ir veids, kā tiek ieviesta „Krišnas apziņa” kristīgajā domāšanā. Diemžēl daudzi jaunieši savas nezināšanas un lētticības dēļ nemaz neapzinās, ka, praktizējot mantras, t.i., Krišnas vārda atkārtošanu, atdod godu izvirtības un radikāla egoisma elkam.

Daudzas sektas un antikristīgās organizācijas tādu skaistu ideju aizsegā kā brālīgums, ekumenisms, visu pasaules reliģiju dialogs u.c. propagandē Austrumu reliģijas kā garīgās apgaismības ceļu un tajā pašā laikā meistarīgi manipulē ar klausītāju domāšanu, konsekventi slavinot Austrumu garīgumu un tikpat konsekventi, ja ne vēl centīgāk, kritizējot kristīgo Baznīcu. Visiem ir labi pazīstami tādi stereotipiski secinājumi, ka indiešu misticisms ir dziļāks par kristīgo un ka cilvēki caur to kļūst garīgāki nekā katoļi, lai arī tādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamatojuma. Gluži otrādi, ir grūti klausīties ko tādu, apzinoties, cik tālu tas ir no patiesības, zinot, cik daudz cilvēku ir kļuvuši par Austrumu „garīguma” upuriem, kur reliģisko ideju aizsegā tiek ignorēta cilvēka personas cieņa, pat vairāk – tiek grauta cilvēka personība vispār. Diez vai mēs zinām, ka Indijas konstitūcijas pamatā ir nevis hinduisma, bet gan kristīgās ticības pamatprincipi. Mahatma Gandijs iepazinās ar kristīgo mācību, studējot Anglijā, viņš nepieņēma kristīgo ticību, tomēr kristīgais garīgums bija ļoti tuvs viņa sirdij, un viņš centās to īstenot dzīvē. Mahatmu Gandiju nošāva kāds bramīns (arī Gandijs nāca no bramīnu kastas) par to, ka Gandijs bija pret kastu sistēmu un reinkarnācijas ideoloģiju, jo šādā veidā viņš esot kļuvis par hinduisma tradīciju nodevēju.

Austrumu garīgums balstās pašatpestīšanas principā – cilvēks pats saviem spēkiem caur dažādām jogas formām, meditāciju un atkārtotu iemiesošanos spēj atbrīvoties no fiziskā ķermeņa un savienoties ar bezpersonisko dievišķo enerģiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda garīguma praktizēšana noved pie radikāla egocentrisma un pilnīgas vienaldzības pret citu cilvēku vajadzībām. „Maitri“ jeb labvēlības tikums būtībā ir absolūta vienaldzība, bet „karuna“ jeb līdzjūtība nozīmē neiesaistīties otra cilvēka vajadzībās. Šādas tikumības mērķis ir sasniegt nirvānu jeb stāvokli, kad cilvēks ir pilnīgi distancējies no visa, kas neattiecas uz viņa paša esību. Reinkarnācijas garīguma dēļ Indijā ļoti bieži par vardarbības un netaisnības upuriem kļūst sirmgalvji, sievietes un bērni, jo tas rod attaisnojumu reliģiskajā kultā. Nabadzīgus cilvēkus ekspluatē un nicina, jo viņi paši ir vainīgi pie savas nabadzības – tāda ir viņu karma. Krāpšana, laupīšana, sakrālā prostitūcija, bērnu seksuālā izmantošana, asiņainie kulta upuri – tas viss notiek saskaņā ar likumiem, kuri ir ietverti svētajās grāmatās. Fakts, ka sociālā taisnīguma, brālīguma un žēlsirdības jēdzieni Indijas reliģiski filosofiskajā izpratnē nav radušies hinduisma, bet gan jūdaisma un kristietības ietekmē. Studējot Austrumu reliģijas, māsa Mihaela pārliecinājās, ka reinkarnācija un kastu sistēma kalpo augstāko kastu vajadzībām, lai varētu ekspluatēt un turēt paklausībā tos, kas pieder pie zemākajām kastām. Līdz pat mūsdienām Indijā var sastapt arī tā saucamos „šudras“, kas pārstāv viszemāko kastu un kuru sūtība ir bezierunu kalpošana augstākām kastām. Citu kastu cilvēki nedrīkst pat pieskarties šudrām, ja kāds šo priekšrakstu neievēro, viņam pienākas šaustīšana ar pātagu vai nāves sods. Un tas jau ir vistīrākais rasisms. Visaugstākajai kastai jeb bramīniem tiek piešķirts „pārcilvēka” statuss, proti, neierobežotas tiesības, kā rezultātā tiek pieļautas pat galējas nelikumības, un bramīns drīkst fiziski izrēķināties ar sev nevēlamiem cilvēkiem. Mums vajadzētu paturēt vērā, ka hitleriskā rasisma ideoloģija lielā mērā balstās Austrumu garīgumā – reinkarnāciju un kastu sistēmā. Vadošie hitlerisma ideologi bija reinkarnācijas, rasistiskās gnozeoloģijas piekritēji un paši praktizēja okultismu, būdami piederīgi pie prūšu masonu organizācijas „Thule“, starp viņiem bija Hitlers, Hese, Himlers, Rozenbergs, Franks, Bormans u.c. Hinduismā pastāv tempļa prostitūcija, kas glorificē erotismu visās tā izpausmēs un veidos, ieskaitot arī perversijas. Ajurvēdu un dēmonu kultu praktizēšanā iedvesmu savukārt smeļ okultisma un sātanisma piekritēji. Tāda ir Austrumu garīguma patiesā seja.

Izsakām dziļu līdzjūtību Indijas cilvēku piederīgajiem. Atgādinot,ka katra dvēsele ir nemirstīga.To nevar iznīcināt ,sadedzināt, saspiest,nosmacēt. Tā ir nedalāma vienota un mūžīga! Harē Krišna!