Tāpēc esot nepieciešams kvalitatīvāk reģistrēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. «Mēs ceram, ka izdosies redzēt, vai sasilšana «baro» sasilšanu, jo sevišķi Arktikā,» stāsta Londonas Universitātes metāna emisiju speciālists Jūens Nisbets. «Mūsu pašreizējais izmešu kontroles tīkls ir ļoti, ļoti ierobežots. Mēs uzskatām, ka ir jāveic daudz plašāki novērojumi.»
Pētnieks stāsta, ka šādi mērījumi ļautu noteikt zemeslodes punktus, kur klimata izmaiņas notiek visstraujāk, un dati varētu tikt izmantoti, lai pārbaudītu, vai valstis nepārsniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzumu, ko nosaka pašreiz spēkā esošais Kioto protokols un tā iespējamais pēctecis, par ko cer vienoties līdz 2013. gadam.
Gandrīz 40 pasaules industrializētākās valstis paziņojušas, ka to radītie kaitīgo vielu izmeši no 2008. līdz 2012. gadam nepārkāps Kioto protokolā noteikto limitu, tomēr zinātnieki uzskata, ka pašreizējie mērījumi nav precīzi.
Pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu salīdzinoši īsā laika posmā uz Zemes notika lielas klimata izmaiņas un beidzās pēdējais ledus laikmets. Zinātnieki nav īsti pārliecināti, kādēļ tas notika, bet brīdina par līdzīgu scenāriju, kuru šoreiz izraisītu cilvēka saimnieciskās darbības dēļ radušies izmeši.
Zinātnieki uztraucas, ka mūžīgā sasaluma kušana Arktikā izraisītu zem tā esošo augu atlieku pūšanu un metāna gāzes izdalīšanos, tādēļ paātrinātos globālā sasilšana. J. Nisbets apgalvo, ka vismazākais ledus laukums Arktikā bija 2007. gadā, kad tur tika reģistrēts lielākais metāna izmešu daudzums.
«2007. gadā metāna emisija Arktikā strauji pieauga, bet mazliet vēlāk stabilizējās. Neatbildēts ir jautājums, kas izraisīja metāna izmešu pieaugumu,» atklāj J. Nisbets.