Šonedēļ nu jau 39 gadus vecais vīrietis kļuvis par mediju visvairāk aprunāto un dažu politisko līderu visstiprāk ienīsto cilvēku pasaulē. Strauju slavu ieguvušais cilvēks ir austrālietis Džūljens Asānžs, kura izveidotā organizācija WikiLeaks nedēļas nogalē publicēja vairāk nekā 250 tūkstošus ziņojumu, kas no ASV vēstniecībām visā pasaulē nosūtīti ASV Valsts departamentam.
Sadusmo amerikāņus
Pirmo reizi par WikiLeaks plašāka auditorija uzzināja aprīlī, kad organizācijas mājaslapā parādījās šokējošs videomateriāls, kurā fiksēts, kā ASV karavīri Bagdādē 2007. gadā no helikopteriem nogalina 12 civiliedzīvotāju, to vidū divus bērnus un ziņu aģentūras Reuters fotogrāfu.
Video kādā Bagdādes ielā redzami astoņi cilvēki, kurus helikoptera pilots raksturo kā bruņotus nemierniekus. Pilots ierakstā par vienu no cilvēkiem (fotogrāfu Namiru Nur-Eldi), kurš atrodas uz zemes, saka: «Viņam ir reaktīvais granātmetējs. Es šaušu.» Pēc dažām minūtēm apšaudes vietā ierodas mikroautobuss, un tajā atbraukušie no zemes paceļ ievainotu cilvēku. Arī uz viņiem tiek raidītas lodes.
Tas bija tikai sākums - jūlijā taisnības cīnītāji noplūdināja 76 tūkstošus slepenu militāro dokumentu par Afganistānas karu, oktobrī atklātībā nāca 400 tūkstoši dokumentu par Irākas karu. Šīs noplūdes ne pa jokam sadusmoja ASV un to sabiedrotās, kas paziņoja, ka šāda rīcība pakļauj briesmām koalīcijas spēkus un valstu nacionālo drošību.
Tomēr visplašāko rezonansi WikiLeaks izsauca šonedēļ, kad medijos parādījās detaļas no amerikāņu diplomātu korespondences, kas atklāj viņu patieso viedokli par pasaules līderiem un daļēji parāda, kā tiek veidota ASV ārpolitika.
Savas misijas upuris
Dž. Asānžs WikiLeaks izveidoja 2006. gadā, lai aizstāvētu godīgu un caurskatāmu politiku. Kopš tā laika organizācija publicējusi noklusētu informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Kenijā, atklājusi galēji labējās Britu nacionālās partijas biedru sarakstu un noplūdinājusi vairāku britu klimata pētnieku elektroniskā pasta saraksti, kas radīja aizdomas, ka zinātnieki apzināti manipulē ar datiem par globālo sasilšanu. WikiLeaks, un jo sevišķi Dž. Asānžs, sev sagādājusi daudzus ienaidniekus, bet visvairāk to saradies pēdējos mēnešos.
Kopš šīs nedēļas sākuma Dž. Asānža atrašanās vieta nav zināma. Interpols, atsaucoties uz Zviedrijas tiesas lūgumu, lūdzis dalībvalstīm sniegt ziņas par WikiLeaks vadītāja atrašanās vietu. Viņš tiek turēts aizdomās par dzimumnoziegumu pastrādāšanu Stokholmā, bet ir vairākkārt paziņojis, ka šī lieta ir safabricēta.
Kriminālizmeklēšanu par diplomātu ziņojumu publiskošanu sākušas ASV, Dž. Asānža darbība tiek izmeklēta arī viņa dzimtenē Austrālijā, raksta The Independent. Otrdien pienāca ziņas, ka patvērumu skandalozajam taisnības cīnītājam piedāvā Dienvidamerikas valsts Ekvadora, tomēr trešdien tās prezidents Rafaels Korrea šos apgalvojumus noraidīja.
Kritiķi WikiLeaks pārmet to pašu, ko Dž. Asānža organizācija pārmetusi politiķiem un lielajām biznesa korporācijām, - bezatbildību un nekritiskumu pret sevi. Uz to sarunā ar britu laikrakstu The Guardian Dž. Asānžs atbildējis: «Kad valdības pārtrauks cilvēku spīdzināšanu un slepkavošanu un korporācijas izbeigs pārkāpt likumus, iespējams, būs pienācis laiks prasīt atbildību arī no vārda brīvības aizstāvjiem.»
Lai arī Dž. Asānžs pašlaik ir nogājis pagrīdē, tas nenozīmē, ka WikiLeaks noklusīs. Viņš licis noprast, ka tiks publiskoti skandalozi dati par Bank of America.