Vaino Siemens
Vienam no spožākajiem Vācijas rūpniecības lepnumiem - augsto tehnoloģiju uzņēmumam Siemens - ir jākliedē aizdomu mākoņi, kas virs kompānijas savilkās nedēļas nogalē pēc tam, kad augsta ranga irāņu politiķis paziņoja, ka Siemens kodoliekārtās, ko šogad ir iegādājusies Irāna, atrastas sprāgstierīces, kuru uzdevums bijis sabotēt Irānas kodolprogrammu. «Ierīcēm vajadzēja uzsprāgt, lai sagrautu visu sistēmu. Tomēr mūsu ekspertu gudrība izjauca ienaidnieku plānu,» paziņoja politiķis Aladīns Borudžerdi, kurš vada Irānas parlamenta Nacionālās drošības un ārlietu komisiju. «Uzņēmumam Siemens, kas piegādāja iekārtas, ir jāatbild par savu rīcību.»
Vācu uzņēmums, kurš piedalījās atomelektrostacijas celtniecībā Irānā pirms 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas, irāņu apgalvojumus noraida, sakot, ka tas nav iesaistījies nekādos darījumos ar Irānu un tam nekas nav zināms par plāniem iedragāt šīs valsts kodolprogrammu.
ANO un Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Irānu aizliedz pārdot irāņiem tehnoloģijas, kuras var izmantot urāna bagātināšanai, tādēļ ziņas par Siemens iespējamo sadarbību ar Teherānu ir raisījušas virkni jautājumu. Varbūt Irāna vienkārši blefo, domā analītiķi, bet nevarot izslēgt iespējamību, ka irāņi Siemens iekārtas ir iegādājušies ar kāda starpnieka palīdzību. Tāpat ir izskanējusi versija, ka «sabotēšanas» iekārtas pārdotas ar rietumvalstu izlūkdienestu slepenu atļauju, raksta BBC.
Irāna iepriekš ir piedzīvojusi uzbrukumus kodolprogrammai, kuru Rietumi uzskata par aizsegu atomieroču iegūšanai, bet Teherāna apgalvo, ka tās mērķi ir miermīlīgi. 2010. gada vasarā Irānas kodolobjektu datorsistēmu bija inficējis datorvīruss Stuxnet, kas uz laiku pārtrauca urāna bagātināšanu. Pēdējos divos gados ir nogalināti četri irāņu kodolzinātnieki, kuru nāvē Teherāna vaino Izraēlu, ASV un Lielbritāniju.
Uzbrūk kodolaģentūrai
Irāna arī izvērš agresīvu retoriku pret Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA). Pagājušās nedēļas sākumā Irānas kodolprogrammas vadītājs Fereiduns Abasi, pret kuru 2010. gadā tika veikts neveiksmīgs atentāta mēģinājums, paziņoja, ka IAEA esot ieperinājušies «teroristi», kas var izmantot sensitīvu informāciju, lai sabotētu Irānas kodolprogrammu.
Bet svētdien ietekmīgais Irānas parlamenta deputāts Džavāds Džahangirzadē apsūdzēja IAEA vadītāju Jukiju Amāno slepenas informācijas nodošanā Izraēlai. «Amāno atkārtotie ceļojumi uz Telavivu un centieni iegūt Izraēlas amatpersonu viedokļus par Irānas kodolprogrammas aktivitātēm liecina, ka informācija par Irānas kodolprogrammu ir atklāta cionistu režīmam [Izraēlai] un citiem islāma republikas ienaidniekiem,» sacīja Dž. Džahangirzadē. Ziņu aģentūra Reuters ir noskaidrojusi, ka J. Amato kā IAEA vadītājs Izraēlu ir apmeklējis tikai vienreiz.
Rietumvalstu diplomāti uzskata, ka irāņu politiķu uzbrukumu IAEA mērķis ir novērst uzmanību no aģentūras centieniem iegūt pieeju Irānas kodolobjektam, kurš varētu būt izmantots atomieroču iegūšanai.
Avoti diplomātu aprindās arī ziņo, ka Lielbritānija, Francija un Vācija ir vērsušās pie ES ārpolitikas vadītājas Ketrinas Eštones ar aicinājumu ieviest stingrākas sankcijas pret Irānu, lai piespiestu Teherānu sēsties pie sarunu galda. Jaunās sankcijas vēl tiekot izstrādātas, bet to apspriešana notikšot 15. oktobrī ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē.