41 gadu vecais Zandžani, viens no Irānas bagātākajiem cilvēkiem, bijušā prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada laikā bija atradis ceļus, kā apiet sankciju režīmu, ko ASV un Eiropas Savienība bija noteikušas pret Teherānu par tās kodolprogrammu.
2013.gada nogalē tagadējais prezidents Hasans Rohani deva savai valdībai rīkojumu sākt cīņu pret "finansiālo korupciju", īpaši pret "priviliģētajām personām", kas iedzīvojušās uz sankciju rēķina. Dienu vēlāk Zandžani tika arestēts.
Viņš atzinis, ka kopš 2010.gada pārdevis miljoniem barelu Irānas naftas, izmantojot kompāniju tīklu Apvienotajos Arābu Emirātos, Turcijā un Malaizijā. Taču, runājot par naudas piesavināšanos, Zandžani skaidrojis, ka nav varējis atdot to Irānas Naftas ministrijai starptautisko sankciju dēļ.
Tiesas prāva norisinājās atklāti, kas Irānā šāda mēroga lietās nenotiek bieži. Līdz ar Zandžani uz nāvi notiesāti vēl divi viņa līdzgaitnieki. Tiesa arī noteikusi, ka viņiem jāsamaksā prasītājam - Naftas ministrijai - naudas sods, kas līdzinās ceturtajai daļai izkrāptās naudas.
Zandžani prāvas laikā par varbūtēju saistību ar šo skandālu vairākas reizes pieminēti Ahmadinedžada bijušās valdības locekļi.
Janvārī ES un ASV atcēla sankcijas pret Irānu, reaģējot uz ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) atzinumu, ka Teherāna ir izpildījusi pērnvasar ar pasaules lielvarām noslēgtās vienošanās nosacījumus par savas kodolieroču programmas izbeigšanu.