Irānas politikas pārzinātāji uzskata, ka domstarpības starp valsts ietekmīgākajiem līderiem vēl pieaugs pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un 2013. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
Boikotē darbu
Spriedze starp prezidentu un garīgo līderi pastiprinājās aprīļa vidū, kad M. Ahmadinedžāds atbrīvoja no amata izlūkošanas ministru Heidaru Mosleī, jo bija radušās aizdomas, ka ministrs ir sankcionējis noklausīšanos prezidenta administrācijas vadītāja un tuvākā līdzgaitnieka Esfandiara Rahīma Mašaeī birojā. Tomēr dažas stundas vēlāk A. Hāmeneī paziņoja, ka H. Mosleī var turpināt darbu.
Šāds pavērsiens acīmredzami saniknoja Irānas prezidentu, kurš tuvāko 11 dienu laikā ignorēja jebkādus oficiālos pienākumus, neierodoties uz valdības sēdēm un reliģiskajām ceremonijām, raksta ASV laikraksts The Los Angeles Times.
Nepaklausīgais prezidents saņēma ietekmīgu garīdznieku kritiku. Garīdznieki uzskata, ka pretošanās A. Hāmeneī lēmumam ir pielīdzināma Dieva gribas nepildīšanai. «Pakļaušanās augstākajam līderim ir reliģisks pienākums, kam nav nekāda sakara ar politiku,» domā Muhammeds Tagī Mesbahs Jazdi, kurš tiek uzskatīts par M. Ahmadinedžāda garīgo skolotāju. «Prezidenta likumību apstiprina augstākais līderis, nevis tautas balsojums.»
Avots Irānas valdībā britu avīzei Guardian sacījis, ka A. Hāmeneī prezidentam noteicis laiku, līdz kuram M. Ahmadinedžādam bija jāatbalsta H. Mosleī atjaunošana amatā vai jāatkāpjas. Spriedze mazliet atslābusi pagājušajā svētdienā, kad gan M. Ahmadinedžāds, gan H. Mosleī ieradās uz valdības sēdi.
Var būt turpinājums
Londonā strādājošais Irānas politikas analītiķis Merdads Honsari uzskata, ka konfliktā nebija ieguvēju. «Gan M. Ahmadinedžāds, gan A. Hāmeneī zaudēja, jo kļuva redzams, ka prezidents cenšas uzurpēt augstākā līdera varu,» viņš stāsta laikrakstam The Christian Science Monitor.
M. Honsari prognozē, ka konflikta padziļināšanās gadījumā līdz Irānai varētu atnākt protestu vilnis, kas jau vairākus mēnešus redzams Tuvo Austrumu zemēs. Jāatminas, ka pirms diviem gadiem Irānā jau notika asiņaini protesti, kas sākās pēc M. Ahmadinedžāda uzvaras prezidenta vēlēšanās, kuru rezultātus daudzi uzskatīja par viltotiem. Toreiz stingru atbalstu prezidentam pauda A. Hāmeneī.
Eksperti uzskata, ka domstarpības starp Irānas līderiem nav nogludinātas un atkal var viegli uzliesmot. Viens no jauna konflikta cēloņiem var būt 2013. gadā gaidāmās prezidenta vēlēšanas, kurās tiks izraudzīts M. Ahmadinedžāda pēctecis.
M. Ahmadinedžāds kā savu sekotāju vēloties redzēt E. R. Mašaeī, kurš nav īpaši ieredzēts Irānā ietekmīgo garīdznieku vidū, jo nav slēpis savus salīdzinoši liberālos uzskatus (piemēram, paziņojis, ka ebreji ir skaisti cilvēki) un lielāku nozīmi Irānas attīstībā piešķīris nacionālajam mantojumam, nevis reliģijai.