Premjerministrs Enda Kenijs deputātiem, kas pārstāv viņa vadīto centriski labējo partiju Fine Gael, uzdeva balsot pret likumprojektu, jo valdības augstākais tieslietu padomnieks pauda viedokli, ka tas esot pretrunā ar Īrijas konstitūcijas astoto grozījumu, kas atzīst, ka nedzimuša bērna dzīvība ir līdzvērtīga ar mātes dzīvību.
"Likumprojekts nāk par sliktu sievietēm un ir medicīniski neadekvāts," šonedēļ norādīja Kenijs.
"Fine Gael" deputātiem balsojumā pievienojās otras labēji centriskās partijas - Fianna Fail pārstāvji, un likumprojekts tika noraidīts ar 95 balsīm, to atbalstot tikai 45 deputātiem.
Uzstājoties pirms balsojuma, likumprojekta ierosinātājs Maiks Voless paziņoja, ka vēlas, lai to izvērtētu Augstākā tiesa.
Viņš norādīja, ka ik nedēļu četras vai piecas īrietes spiestas doties uz ārvalstīm, lai pārtrauktu grūtniecību dzīvībai bīstamas augļa deformācijas gadījumos.
Aborti Īrijā ir aizliegti, ja vien mātes dzīvībai nedraud reālas un nopietnas briesmas, bet sievietei, kas veikusi nelegālu grūtniecības pārtraukšanu, draud 14 gadu cietumsods.
Tomēr doties uz ārvalstīm, lai izdarītu abortu, nav aizliegts, un tūkstošiem sieviešu ik gadu to arī dara, pamatā dodoties uz Angliju.
Ar ceturtdienas balsojumu nekas nav beidzies, un nākamo trīs mēnešu laikā parlamentā gaidāmas debates par referendumu astotā konstitūcijas grozījuma atcelšanai.
Šo jautājumu paredzēts apspriest arī Pilsoņu asamblejā, kuru veidos nejauši izvēlēti pilsoņi un kuru valdība apsolījusi sasaukt līdz gada beigām.
Astotais grozījums tika pieņemts referendumā 1983.gadā, kad to atbalstīja 67% no balsojušajiem, bet pret to balsoja 33%.
Taču pēdējo gadu laikā aptaujas pastāvīgi uzrāda, ka vairākums īru atbalsta reformas. Turklāt pieaug arī starptautiskais spiediens uz Īriju, prasot mainīt līdzšinējo stingro nostāju abortu jautājumā.
Pagājušajā mēnesī ANO Cilvēktiesību komiteja atzina, ka Īrijas abortu likums ir "cietsirdīgs, necilvēcīgs un pazemojošs".