Īslande glābjas no bankrota

Kāršu namiņa sabrukums Glābēja lomā negaidīti iejutusies Krievija, kas īslandiešiem piedāvā četru miljardu eiro (2,8 miljardi latu) aizdevumu, lai palīdzētu Īslandei atgūties. Īslandes valdības delegācija otrdien sāka sarunas Maskavā, lai mēģinātu vienoties par aizdevuma saņemšanu. Tiesa gan, vienlaikus turpinās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas Īslandi varētu pasargāt no Krievijas parādnieces lomas. Reikjavīkā tikmēr jau klīst jociņi par Īslandes jauno statusu, piemēram, viens no priekšlikumiem mudina ieviest jaunas Īslandes kronas banknotes, ko rotātu Krievijas premjera Vladimira Putina portrets. Finanšu eksperti secina, ka Īslande kļuvusi par pirmo pasaules finanšu krīzes upuri. Līdzīgs liktenis varot draudēt arī citām finansiāli nestabilām valstīm, ieskaitot Baltijas valstis. Īslandes gadījums gan tiek uzskatīts par īpašu, jo nelielā valsts ar 300 000 iedzīvotāju bija pārāk aizrāvusies ar savas ekonomiskās varenības vairošanu. Īslandes bankas un citi uzņēmumi bija izpletušies tālu aiz valsts robežām. Īslandes kopprodukts pērn bija aptuveni 16 miljardi ASV dolāru, bet ārējais parāds un ieguldījumi ārzemēs krietni pārsniedza šo summu. Lai gan Īslande bija bagāta un attīstīta valsts, uz stabiliem pamatiem tika uzbūvēts "finanšu kāršu namiņš", secina žurnāls The Economist. Īslandes ekonomika bija ļoti atvērta pasaules pārmaiņu vējiem, tāpēc finanšu krīze vispirms skāra tieši Īslandi. Krievijas intereses Krīzes apstākļos bankas vairs nespēja pildīt savas saistības pret kreditoriem. Īslandes lielāko banku Kaupthing, Landsbanki un Glitnir kopējās saistības ir 62 miljardi ASV dolāru, ziņo Reuters. Līdzīgas problēmas ir arī ASV, Lielbritānijas un citu valstu bankām, kas lūgušas savu valstu valdības palīdzību, bet Īslande ir pārāk maza, lai valdība varētu atļauties tērēt miljardiem dolāru finanšu sistēmas glābšanai. Īslandes partneri Eiropā un ASV neizrāda vēlmi palīdzēt īslandiešiem, tāpēc Īslandes valdība nolēmusi izskatīt Krievijas priekšlikumu. "Kad mūsu vecie draugi nevar palīdzēt, mums jāmeklē jauni draugi," pavēstīja Īslandes premjers Geirs Hārde. Protams, reti kurš domā, ka Maskavai pēkšņi radušās siltas jūtas pret mazo Īslandi. Analītiķi nešaubās, ka apmaiņā pret aizdevumu Krievija pieprasīs dažādus pakalpojumus no Īslandes. Piemēram, Krievija interesējas par stratēģiski svarīgo Keblavīkas gaisa spēku bāzi, no kurienes amerikāņi aizgāja pirms diviem gadiem. Krievijas laikraksts Komsomoļskaja pravda spriež, ka Īslande kā NATO dalībvalsts varētu uzlikt veto Ukrainas un Gruzijas uzņemšanai aliansē. Taču ir vēl kāds daudz pragmatiskāks skaidrojums Krievijas rīcībai: krievu miljardieri Romāns Abramovičs un Oļegs Deripaska ieguldījuši lielu naudu Īslandē, ko nevēlas zaudēt. Jāpievienojas ES? Īslandiešus pašlaik visvairāk uztrauc nevis iespējamā Krievijas ietekmes palielināšanās, bet gan straujais dzīves līmeņa kritums. Uzplaukuma laikā daudzi īslandieši paņēma kredītus ārvalstu valūtā, jo procentu likmes šķita ļoti izdevīgas. Taču tagad, kad Īslandes krona strauji zaudē vērtību, kredītu atmaksāšana kļuvusi par milzīgu slogu. Valstī palielinās inflācija un bezdarbs. Īslande ir atkarīga no ārvalstu preču importa, kas vēl vairāk sadārdzina dzīvi. Automašīnu tirgonis Kolbeins Blandons ziņu aģentūrai AP stāsta, ka parasti viņam izdodas pārdot līdz pat 150 automašīnu mēnesī, bet šomēnes izdevies pārdot tikai astoņas. Krīzes apstākļos īslandieši ar cerībām raugās uz Eiropas Savienību, jo uzskata, ka pievienošanās ES un eiro ieviešana nākotnē varētu pasargāt Īslandi no jauniem triecieniem. Līdz šim pret pievienošanos ES iebilda ietekmīgais Īslandes zvejnieku lobijs, bet tagad arī viņi varētu pārskatīt savu attieksmi. Eiroskeptiski noskaņotais Īslandes zvejniecības ministrs Einars Gudfinsons paziņojis: "Nav noslēpums, ka esmu bijis pret pievienošanos ES. Taču tagadējā krīze nozīmē, ka mums jāizskata visi varianti." *** Latvijas investorus no Īslandes krīze mājās neskarot Laimīgā kārtā Īslandes finanšu problēmas manu biznesu neskar, Dienai optimistiski saka viens no lielākajiem ziemeļvalsts investoriem Latvijā Jons Helgi Gudmundssons. Esot jūtams pieprasījuma kritums pašā Īslandē, tomēr uzņēmējam piederošais holdings Norvik Hf. labi sadalījis biznesa riskus un veiksmīgi apgūst eksporta tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Īslandi nesasniedz pat 1% no kopapjoma. Kā informē CSP speciāliste Ieva Rumba, šogad no janvāra līdz augustam Latvija uz Īslandi eksportēja preces un pakalpojumus 15,74 miljonu latu vērtībā, importēja 637 tūkstošu latu vērtībā. Pērn līdzīgā laikposmā Latvijas eksporta vērtība uz Īslandi bija 21,1 miljons latu, importa - 885 tūkstoši latu. J.H.Gudmundssonam pieder daļas Latvijas kokapstrādes uzņēmumos Vika Wood, Byko-Lat un CED, Norvik bankā, veikalu tīklā DEPO. "Latvijā šobrīd iet ļoti labi," stāsta uzņēmējs, "kokapstrādē pērn bija nedaudz grūtāk, tagad situācija uzlabojas, finanšu rādītāji stabili, eksports aug. Sagaidām, ka tirgus paplašināsies." Īslandes investoriem daļēji piederošā Latvijas industriālo parku nozares līdera NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja Dienai apstiprina, ka biznesu Īslandes finanšu problēmas tieši neietekmē, tomēr globālo ekonomikas notikumu dēļ ļoti piesardzīgi tiek vērtēti investīciju projekti. "NP Properties parkos darbojas vairāk nekā 130 uzņēmumu, un šobrīd galvenokārt strādājam ar esošajiem klientiem. Tam nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi, un tas nav saistīts ar izveidojušos situāciju Īslandes finanšu sektorā." Kompānijas attīstības plāni jau laikus tikuši rūpīgi pārvērtēti. Pēc Lursoft datiem, pērn gada vidū Īslandes rezidentu investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā bija 8,96 miljoni latu, kas ierindoja šo ziemeļvalsti investoru saraksta 20.vietā. Kopumā Latvijā strādāja 52 uzņēmumi ar Īslandes kapitāla līdzdalību. Lielākie investori ar 3,97 miljoniem latu bija Norvik Hf., Byko Lettland Ehf ar 1,9 miljoniem latu, Plastprent Hf. ar vienu miljonu latu.