Īslandes bankas savulaik ar zīmolu Icesave aktīvi darbojās internetā, pieņemot noguldījumus no Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotājiem. Kad finanšu krīze smagi iedragāja Īslandes banku sistēmu, Icesave vairs nespēja pildīt saistības pret noguldītājiem. Īslandes vietā naudu piekrita izmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes valdības, kas tagad pieprasa, lai Īslande atmaksātu parādu.Panāktā vienošanās paredzēja, ka Īslandei līdz 2024.gadam jāsamaksā 2,3 miljardi mārciņu (1,8 miljardi latu) Lielbritānijai un 1,3 miljardi eiro (0,9 miljardi latu) Nīderlandei. Taču vienošanās izraisīja daudzu Īslandes pilsoņu sašutumu, jo viņi nevēlas maksāt par banku kļūdām. Pret šo likumu tika savākti vairāk nekā 60 000 parakstu. Īslandes prezidenta Olafura Grimsona lēmums neparakstīt likumu ir tikai otrā reize Īslandes vēsturē, kad prezidents izmantojis veto tiesības, informē _Reuters_.
Īslandē jārīko referendums par parādu atmaksāšanu
Īslandes prezidents otrdien atteicās parakstīt likumu, kas paredzēja atmaksāt vairākus miljardus eiro Lielbritānijai un Nīderlandei, lai segtu Īslandes banku radītos zaudējumus. Prezidenta lēmums nozīmē, ka par šo jautājumu jārīko referendums. Īslandes vilcināšanās atmaksāt parādu varētu ievērojami pasliktināt attiecības ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.