Sešus referenduma jautājumus bija formulējusi komisija, kurā iekļauti 25 ierindas pilsoņi, kas tika ievēlēti 2010.gadā, lai pārskatītu pašreizējo valsts pamatlikumu. Savu līdzpilsoņu vēlmju apkopošanai komisijas locekļi pamatā izmantoja internetu.
Jaunās konstitūcijas projekts parlamentam tika iesniegts jau 2011.gada jūlijā, bet šī gada maijā tika izlemts, ka sešos jautājumos jāprasa atsevišķs vēlētāju viedoklis. Divas trešdaļas vēlētāju referendumā apstiprinājuši, ka vēlas, lai komisijas izstrādātie priekšlikumi tiktu ņemti par pamatu jaunas konstitūcijas izstrādei, liecina oficiālie rezultāti.
Vēlētājiem referendumā bija jāatbild arī uz jautājumiem par īpašumtiesībām uz dabas resursiem, par baznīcas turpmāko lomu, par vēlēšanu sistēmas izmaiņām un par tautas nobalsošanu rīkošanu. Attiecībā uz dabas resursiem vairāk nekā 80% islandiešu atbalstījuši priekšlikumu, ka tie resursi, kas neatrodas privātīpašumā, būtu uzskatāmi par valsts īpašumu. Savukārt jautājumā par baznīcu 57,5% vēlētāju izteikuši atbalstu valsts baznīcu saglabāšanai.
Lai gan sestdien referendumā piedalījās mazāk nekā 49% vēlētāju, premjerministre Johanna Sigurdardotira intervijā raidorganizācijai RUV pauda apmierinātību ar referenduma rezultātu un vēlētāju aktivitāti. "Es domāju, ka tā būs mazāka, tāpēc tas ir vairāk, nekā gaidīju. Tā ir diža uzvara demokrātiskajam procesam," viņa piebilda.
Pašreizējā Islandes konstitūcija tika pieņemta 1944.gadā, Islandei iegūstot neatkarību no Dānijas, un sen jau ir atzīts, ka to nepieciešams grozīt. Islandes finanšu sistēmas sabrukums 2008.gadā, ko izraisīja pasaules ekonomiskā krīze, noveda pie plašu sabiedrisko kustību veidošanās, un valdība vairs nespēja pretoties prasībām, lai jaunā pamatlikuma izstrādāšana tiktu nodota pašu pilsoņu rokās.
No 2011.gada aprīļa līdz jūlijam īpašā komisija izstrādāja jaunās konstitūcijas projektu, kas pēc tam tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, publicējot to internetā. Tomēr Neatkarības partija, kas atradusies pie varas lielāko daļu pagājušā gadsimta, uzskata, ka konstitūcijas grozījumiem nepieciešama daudz rūpīgāka izsvēršana.
Islandē jebkuras izmaiņas valsts pamatlikumā ir divreiz jāapstiprina parlamentam, bet starp abiem balsojumiem jābūt notikušām parlamenta vēlēšanām.