Berluskoni pateicība
2007.gada rudenī Itālijas sabiedrību šokēja slepkavību un uzbrukumu vilnis, kurā bija iesaistīti čigāni no Rumānijas. Pēc tam sekoja vairāki vietējo atbildes uzbrukumi čigāniem. Kopējo noskaņojumu pret imigrantiem pastiprina arī statistika, kas rāda, ka pašlaik vairāk nekā trešdaļa Itālijas cietumnieku ir ārzemnieki (2008.gadā atklātos 68 procentus izvarošanu un 32 procentus zādzību izdarījuši iebraucēji).
Pagājušā gada aprīlī Itālijā pie varas atgriezās mediju magnāts Silvio Berluskoni, kurš pirms tam nekautrējās paziņot, ka valsti pārņem čigānu noziedzības vilnis, bet viņam piederošie mediji aizvien biežāk izteicās, ka augstajā noziedzībā vainīgi imigranti. Kādā televīzijas reportāžā pat tika izteikts apgalvojums, ka «visiem rumāņiem ir krimināli nodomi», raksta Times.
Lai izveidotu stabilu valdību, S.Berluskoni koalīcijā iekļāva labējo Ziemeļu aliansi, kas nekad nav slēpusi savu nepatiku pret imigrantiem. Daudzi Itālijas premjera kritiķi uzskata, ka pilsoņu patruļu izveide bija S.Berluskoni atlīdzība Ziemeļu aliansei, kas palīdzēja viņam atgriezties varas tronī.
Aizdomīgi formastērpi
Valdības faktisko atbalstu izmantojis arī kādu nelielu neofašistu partiju pārstāvošais Gaetāno Saja, kurš izveidojis Itālijas Nacionālo gvardi, kas arī organizē kārtības patruļas, tomēr atšķirībā no citām grupām G.Sajas cilvēki, kuri darbojas galvenokārt Sicīlijā, tērpti uniformās, kas līdzinās fašistiskās Itālijas brīvprātīgo zemessargu tērpiem.
G.Sajas sekotāji iziet ielās, ģērbušies haki krāsas kreklos, melnās militāra stila cepurēs, kuras rotā ērglis, melnos cimdos un kaklasaitē, bet ap roku tiem ir lente, uz kuras attēlots saules ritenis - simbols, ko mēdz piedēvēt nacismam. Izaicinošo formas tērpu dēļ Milānas varasiestādes sākušas izmeklēšanu, jo Itālijā ar likumu aizliegta fašisma un nacisma simbolika.
«Mēs esam tikai dedzīgi patrioti. Kā gan to kāds var apstrīdēt? Mēs aizstāvam savu vēsturi,» saka G.Saja. Viņš uzskata, ka «miljoniem Itāliju okupējušo ārzemnieku» ir vainīgi pie pašreizējās ekonomiskās, sociālās un morālās krīzes. «Viņi ir iesūkušies mūsu ekonomikā, tāpat kā pārņēmuši mūsu ielas. Mums tam jādara gals,» savus nodomus neslēpj G.Saja.
Pilsoņu patruļu pretinieki uzskata, ka tas ir izaicinājums likuma varai. «Šīs patruļas ir nekas cits kā valdības atteikšanās no atbildības,» uzskata Kongo dzimušais Itālijas parlamenta deputāts Žans Leonards Tuadi. «Nevar privatizēt drošību. Tas ir bīstams ceļš, kas var iznīcināt demokrātiju.»