Pēdējās aptaujas liecina, ka Netanjahu pārstāvētā partija "Likud" varētu atkal kļūt par spēcīgāko partiju parlamentā, taču tā, visticamāk, nespēs izcīnīt 61 vietu, kas nepieciešama absolūtā vairākuma nodrošināšanai.
Tas savukārt nozīmē, ka vēlēšanām, visticamāk, sekos garas sarunas par koalīcijas veidošanu.
Netanjahu, kurš premjerministra amatā pabijis visilgāko laiku Izraēlas vēsturē, 2019.gadā tika izvirzītas apsūdzības korupcijā, krāpšanā un uzticības pārkāpšanā, ko viņš noliedz. Pret Netanjahu pašlaik notiek tiesas prāva.
Iepriekšējās vēlēšanās Netanjahu neizdevās izcīnīt stabilu vairākumu parlamentā, un šoreiz viņa izredzes atgriezties pie varas lielā mērā atkarīgas no Reliģisko cionistu partijas, kam ir iespēja iegūt trešo lielāko pārstāvniecību Knesetā.
Izšķiroša loma valdības veidošanas sarunās var izrādīties arī Bezalela Smotriča un Itamara Bengvira galēji labējai aliansei, kas pārvilinājusi pie sevis daļu "Likud" atbalstītāju.
Bengvirs, kurš agrāk darbojās teroristu grupējumā "Kach" un 2007.gadā tika notiesāts par rasistisku kūdīšanu pret arābiem, svētdien paziņoja, ka vēlas kļūt par policijas ministru.
Netanjahu intervijā Izraēlas Armijas radio izteicies, ka neizslēdz Bengvira iecelšanu šajā amatā, taču viņa pievienošanās valdībai varētu satraukt Izraēlas sabiedrotos, tai skaitā Vašingtonu.
Izraēlas pašreizējais premjerministrs Jairs Lapids priekšvēlēšanu kampaņā licis uzsvaru uz līdzšinējās koalīcijas paveikto, norādot uz ekonomisko izaugsmi un uz diplomātisko progresu attiecībās ar Libānu un Turciju, kā arī vardarbības mazināšanos no palestīniešu kaujiniekiem puses Gazas joslā.