Izraēlas varasiestādes cenšas apturēt afrikāņu ieceļotāju pieplūdumu, jo tas saspīlējis situāciju nabadzīgākajās pilsētu apkaimēs, kur viņi pamatā apmetušies, kā arī izsaucis izraēliešu bažas, ka viņi ar laiku varētu palikt mazākumā. Taču cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka afrikāņu piespiedu nosūtīšana uz dzimteni var novest pie tā, ka tie tiks pakļauti cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp spīdzināšanai.
Saskaņā ar oficiālās statistikas datiem pār vāji apsargāto robežu ar Ēģipti kopš 2006.gada Izraēlā ieradušies aptuveni 60 000 imigrantu no Āfrikas, tostarp 35 000 eritrejiešu, no kuriem liela daļa apmetusies Telavivā. Žogs, kas pagājušajā gadā tika uzcelts gandrīz gar visu robežu ar Ēģipti, pēdējā laikā gan samazinājis ieceļotāju skaitu no Āfrikas, kas 2011.gadā sasniedza aptuveni 2000 mēnesī. Izraēla viņus pamatā uzskata par nelegāliem viesstrādniekiem, taču cilvēktiesību aizstāvji apgalvo, ka tie būtu atzīstami par politiskiem bēgļiem, ņemot vērā slikto cilvēktiesību situāciju viņu izcelsmes valstīs.
Organizācija Viesstrādnieku karstā līnija (HMW) vēsta, ka pirmā 14 cilvēku lielā grupa svētdien jau nosūtīta uz Asmeru. Katram no repatriētajiem Izraēlas varasiestādes izmaksājušas 1500 dolāru lielu summu. Lidostā repatriējamie tika nogādāti no diviem aizturēšanas centriem, kas izveidoti tuksnesī. Pagājušajā gadā pieņemtais likums, kas šobrīd tiek apstrīdēts Augstākajā tiesā, ļauj varasiestādēm ieslodzīt nelegālos ieceļotājus, un aizturēšanas centri pēdējā laikā ir paplašināti. Šobrīd valsts dienvidos izveidotajos aizturēšanas centros atrodas aptuveni 2000 afrikāņu. Iekšlietu ministrija pārstāve atteicās komentēt HMW izplatītās ziņas, lai gan atzina, ka "daži cilvēki atgriežas mājās". Iepriekš Izraēla apgalvoja, ka meklē kādu trešo valsti, kas varētu eritrejiešus uzņemt.
HMW norāda, ka eritrejiešu repatriāciju nevar uzskatīt par labprātīgu, jo viņiem esot teikts, ka vienīgais veids, kā izkļūt no aizturēšanas centra, esot atgriešanās dzimtenē.