"Abu Mazena [Abasa] režīma gāšana šajā gadījumā varētu būt vienīgā izvēle," teikts ministrijas dokumenta projektā, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā. "Jebkura cita alternatīva nozīmētu pacelt balto karogu un atzīt, ka Izraēlas vadības centieni risināt šo izaicinājumu cietuši neveiksmi." Sagaidāms, ka šo dokumenta projektu atbalstīs ārlietu ministrs Avigdors Lībermans, kurš tad to iesniegs Izraēlas amatpersonām, kas strādā pie Telavivas atbildes uz palestīniešu prasību ANO.
Atbilstoši mediju ziņām Lībermans jau iepriekš paudis viedokli, ka palestīniešu pašpārvalde būtu likvidējama, ja viņu prasība ANO gūs sekmes. Izraēlai "no Abu Mazena jāpiedzen augsta samaksa", un, ja Palestīna ANO tiks atzīta par valsti, "tas ir jāuzskata par sarkanās līnijas pārkāpšanu", teikts ministrijas dokumenta projektā.
Lībermans Eiropas Savienības augstajai ārlietu pārstāvei Ketrinai Eštonei teicis, ka ir atbalstījis palestīniešu pašpārvaldes likvidēšanu, 5.novembrī vēstīja Izraēlas Desmitais kanāls. "Ja palestīnieši dosies uz ANO Ģenerālo asambleju ar jaunu vienpusēju iniciatīvu, viņiem ir jāzina, ka pret viņiem tiks sperti nopietni Izraēlas un ASV soļi," atbilstoši telekanāla informācijai Lībermans vēl 24.oktobrī teicis Eštonei. "Ja palestīnieši īstenos savu projektu ANO, viņi pavisam noteikti iznīcinās izredzes uz miera sarunām," teicis Lībermans. "Ja viņi neatkāpsies no šī projekta, es panākšu, ka palestīniešu pašpārvalde sabrūk."
Lūgums piešķirt palestīniešiem pieaicinātās valsts statusu ANO tiks iesniegts 29.novembrī, pirmdien apstiprināja Abass. Ar šādu paziņojumu palestīniešu prezidents nāca klajā pēc Kairā aizvadītajām sarunām ar Arābu līgas ģenerālsekretāru Nabilu al Arabi.
Šobrīd Palestīnas Atbrīvošanās organizācijai ANO ir novērotāja statuss. Pagājušajā gadā palestīnieši mēģināja iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu, taču šis mēģinājums nonāca strupceļā vēl pirms ierosinājuma nodošanas balsošanai Drošības padomē, jo pret to iebilda ASV, kam padomē ir veto tiesības. Taču jautājumu par pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu iespējams izšķirt ar balsojumu Ģenerālajā asamblejā, un tam nepieciešams tikai vienkāršs vairākums, ko palestīnieši, domājams, bez pūlēm varētu nodrošināt, lai arī pret palestīniešu mēģinājumu iegūt ANO pieaicinātās valsts statusu asi iestājas gan ASV, gan Izraēla.
"Mēs nevēlamies nekādu konfrontāciju ar Savienotajām Valstīm vai Izraēlu. Ja mēs varētu sākt dialogu vai sarunas nākamajā dienā pēc balsojuma, mēs to darītu," atklāja Abass. "Mēs zinām, ka esam okupēta zeme, taču mēs vēlamies savu zemi, arī Jeruzalemi, kas tika okupēta 1967.gadā. Izraēla apgalvo, ka palestīniešu zemju piederība ir apstrīdama un par to iespējams diskutēt, tāpēc tā steidz būvēt apmetnes, noklājot ar tām Jeruzalemi."
Pērn 31.oktobrī Palestīna tika uzņemta UNESCO. Latvija toreiz bija to valstu vidū, kas balsojumā atturējās.