Izraēlieši brīdina, ka sauszemes operācijas Gazā būs ilglaicīgas

Aculiecinieki apgalvo, ka kaujās iesaistīti arī Izraēlas tanki. Daudzus apgalvojumus gan nav iespējams apstiprināt, jo Izraēla joprojām atsakās Gazā ielaist ārvalstu žurnālistus, neskatoties uz Augstākās tiesas lēmumu atļaut nelielam reportieru skaitam iekļūt karadarbības pārņemtajā teritorijā. Notikumi Tuvajos Austrumos raisījuši nesaskaņas starptautiskās sabiedrības un jo īpaši — rietumu valstu vidū. Vairāk nekā 30 palestīniešu, no kuriem vairākums bija civiliedzīvotāji, nogalināti kopš sauszemes iebrukuma sākuma. Vismaz pieci cilvēki svētdien nogalināti un 40 ievainoti pēc tam, kad Izraēlas bruņutransportieri un tanki ietriecās dzīvojamās mājās un Gazas galvenajā iepirkšanās rajonā esošajās ēkās, avoti no palestīniešu mediķu aprindām sacīja aģentūrai Reuters. Izraēla paziņoja, ka sauszemes operācijā līdz šim ievainots vairāk nekā 30 tās kareivju. Izraēla svētdien atteicās starptautiskajam aicinājumam sākt pamieru un paziņoja, ka sauszemes operācijas Gazā būs ilglaicīgas. Sestdienas vakara iebrukums Gazā sekoja nedēļu ilgajiem Izraēlas uzbrukumiem no gaisa un jūras, kuros tika nogalināti aptuveni 500 palestīniešu. Izraēla apgalvo, ka ofensīva sākta, lai pārtrauktu Gazā valdošās radikālās organizācijas Hamas regulāros raķešu uzbrukumus tās dienvidu teritorijai. Izraēlas ofensīvā Gazas joslā deviņās dienās dzīvību zaudējuši jau vismaz 500 palestīniešu, tajā skaitā 87 bērni, liecina mediķu dati. Vienotu viedokli par notikumiem Tuvajos Austrumos nespēj definēt starptautiskā sabiedrība. Sestdien trešo reizi kopš Gazas notikumu sākšanās kopā sanāca ANO Drošības padome, bet nespēja vienoties par paziņojumu ar aicinājumu nekavējoties noslēgt pamieru. Avoti diplomātu aprindās apgalvo, ka jautājumu bloķējusi ASV, kas ir tuvākā Izraēlas sabiedrotā. Līdzīgu izgāšanos piedzīvoja arī Eiropas Savienība (ES). Tās līdzšinējā prezidējošā valsts Francija sestdien nosodīja Izraēlas sauszemes karaspēka iebrukumu Gazas joslā tikai dažas stundas pēc tam, kad Čehija kā ES prezidējošā valsts paziņoja, ka šai akcijai ir "vairāk defensīvs nekā ofensīvs raksturs". Svētdien Čehija atvainojās par šo paziņojumu, sakot, ka "tā bijusi pārteikšanās", un jaunā paziņojumā uzsvēra, ka "pat neapstrīdamās valsts tiesības pašaizsargāties neatļauj rīcību, kas lielākoties ietekmē civiliedzīvotājus", vēsta Reuters.