Svētdien Japāna rīkoja pirmās militārās mācības, kuru mērķis bija atgūt "ienaidnieka spēku sagrābtu attālu salu". Militārās mācības ilga aptuveni 40 minūtes, un tajās piedalījās 300 karavīri, 20 kara lidmašīnas un vairāk nekā 30 militārie transportlīdzekļi.
Ķīnas kuģi un lidmašīnas nereti tiek manītas strīdīgo salu tuvumā. Japānai vairākas reizes pat nācies gaisā raidīt reaktīvos iznīcinātājus Ķīnas lidmašīnu pārtveršanai. Arī Ķīnas kuģi vairākkārtīgi iegājuši ūdeņos ap salām.
Pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka Japānas valdība gatavojas tērēt 180,5 miljardus jenu (1,1 miljardu latu) raķetēm, iznīcinātājiem un helikopteriem, lai tādējādi uzlabotu armijas stāvokli. Šāds lēmums pieņemts laikā, kad turpinās Japānas teritoriālās domstarpības ar Ķīnu.
Jau vēstīts, ka Tokijas attiecības ar Pekinu ir jūtami pasliktinājušās, kopš Japānas valdība aizvadītā gada septembrī no privātiem īpašniekiem iegādājās Senkaku salas, uz kurām pretenzijas ir arī Ķīnai un Taivānai. Ķīnieši Senkaku arhipelāgu dēvē par Djaoju salām. Tās atrodas 400 kilometru attālumā no Japānai piederošās Okinavas salas galvaspilsētas Nahas un 200 kilometru attālumā no Taivānas. Atbilstoši Pekinas versijai šīs salas ķīnieši atklājuši vēl XIV gadsimtā, bet Japāna tās ieguvusi 1885.gadā noslēgtā "netaisnīgā" Šimonoseki līguma rezultātā.
Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš XIX gadsimta beigām, un Senkaku salas tad nokļuva ASV jurisdikcijā. 1972.gadā ASV atdeva salas Japānai, bet Ķīna šo lēmumu atteicās atzīt. Interese par salām pieaugusi pēc tam, kad šelfā tika uzietas lielas dabasgāzes rezerves.
Analītiķi norāda, ka Ķīna vēlas mainīt lietu esošo kārtību, nodemonstrējot, ka Ķīnas kuģi var ieiet Senkaku salu ūdeņus, kad vien to vēlas.