Talibu atriebība
Pēc 18 stundu ilgām cīņām starp talibiem un afgāņu karavīriem, kuriem atbalstu sniedza koalīcijas spēki, pirmdien agri no rīta Kabulas centrā izskanēja pēdējie sprādzieni un šāvieni. Svētdien trīs visstingrāk apsargātajos Kabulas rajonos, kur atrodas daudzas rietumvalstu vēstniecības, virkne Afganistānas valdības ēku un NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) štābs, iekļuva vairāki desmiti islāmistu, no kuriem daudzi bija tērpušies musulmaņu sieviešu tradicionālajā apģērbā burkā, kas pilnībā nosedz galvu un seju, atstājot redzamas tikai acis, vēsta AFP.
Grupiņa kaujinieku, kas bija ieņēmuši divas vēl neuzbūvētas augstceltnes, ar automātiem un raķešmetējiem apšaudīja Lielbritānijas, Vācijas, Japānas un Krievijas vēstniecības. Šos uzbrucējus izdevās neitralizēt tikai pēc tam, kad afgāņu spēki un NATO helikopteri vairākas stundas apšaudīja jaunceltnes. Notika arī uzbrukums Afganistānas parlamenta ēkai un NATO štābam.
Tas bija plašākais uzbrukums Kabulā kopš pagājušā gada septembra, kad Pakistānā bāzētā islāmistu grupējuma Haqqani kaujinieki uzbruka ASV vēstniecībai, un viens no lielākajiem desmit gadu ilgajā karadarbībā Afganistānā.
Cīņās galvaspilsētā un netālu esošajās Lougaras, Paktijas un Nangarhāras provincēs nogalināti 36 islāmisti, astoņi afgāņu karavīri un trīs civiliedzīvotāji. Ievainojumus guvuši 65 cilvēki, to vidū 25 civiliedzīvotāji, ziņo BBC.
Taliban paziņoja, ka koordinētie uzbrukumi bijusi atbilde uz NATO vadības apgalvojumiem, ka islāmistu kustība ir vāja. Tā arī bijusi atriebība par incidentiem, kuros bijuši iesaistīti ASV karavīri - musulmaņu svēto rakstu Korāna dedzināšana NATO bāzē un amerikāņu karavīra sarīkotais slaktiņš, kurā dzīvību zaudēja 17 afgāņu civiliedzīvotāji. «Šie uzbrukumi ir sākums pavasara ofensīvai, un mēs tos plānojām mēnešiem,» kustības pārstāvis sacīja aģentūrai Reuters. Amatpersonas apgalvo, ka uzbrukumos piedalījušies arī Haqqani kaujinieki.
Caurumi drošībā
Afganistānas augstākās amatpersonas neslēpa lepnumu, ka afgāņu karavīri tikai ar minimālu koalīcijas spēku palīdzību atsituši uzbrukumu. Valsts prezidents Hamīds Karzajī paziņoja, ka Afganistānas drošības spēki esot nodemonstrējuši spēju aizsargāt savu valsti, bet notikušais esot NATO spēku izgāšanās, jo tie uzbrukumu laikus nenovērsuši.
Arī ISAF komandieris ģenerālis Džons Alens uzslavēja Afganistānas bruņotos spēkus. «Esmu milzīgi lepns, cik ātri afgāņu drošības spēki atbildēja uz uzbrukumiem Kabulā. Viņi reaģēja nekavējoties, viņi bija labi koordinēti un spējīgi aizsargāt savus pilsoņus,» paziņoja Dž. Alens.
Tomēr apstāklis, ka tik daudz talibu kaujinieku spēja nepamanīti iekļūt Kabulas visdrošākajā rajonā un veikt uzbrukumus vairākiem nozīmīgiem objektiem, pierāda, ka Taliban ir labas plānošanas iemaņas, un liek domāt par «caurumiem» Afganistānas drošības sistēmā. Tādēļ nav pārliecības, ka vāji disciplinētie afgāņu spēki spēs tikt galā ar svarīgajiem uzdevumiem, kad valsti būs pametuši 130 tūkstoši ārvalstu karavīru.
Afganistānas parlamenta deputāte Šukrija Barakzajī, kura no varas iestādēm ir pieprasījusi «skaidru atbildi», kādēļ Kabulas uzbrukuma apspiešanai bija vajadzīgs tik ilgs laiks, uzskata, ka Afganistānas drošības spēki vēl gadiem nebūs spējīgi bez ārvalstu atbalsta cīnīties ar islāmistiem.