Laikraksts vēsta, ka Budapeštas sinagogā, kas ir pasaulē otrais lielākais ebreju lūgšanu nams, pie ārējās sienas uzstādīta liela, melna plāksne, pieminot 2004.gadā notikušo Kacava vizīti.Līdzīgs piemiņas akmens ar gravējumu, godinot toreizējā Izraēlas prezidenta vizīti, 2005.gadā uzstādīts pie ieejas Rumbulas memoriālā Rīgā, kur Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti un apbedīti 25 000 ebreju, raksta "Jerusalem Post".Avīze norāda, ka par godu Kacavam uzstādītie piemiņas monumenti ir uzkrītoši lielāki nekā viņa priekšteču vai citu ievērojamu personu uzstādītie pieminekļi.Pēc Kacava notiesāšanas par izvarošanu un seksuālu uzmākšanos Izraēlā sākušās debates par to, vai šādas goda zīmes vajadzētu atstāt.Izraēlas Sieviešu tīkla izpilddirektore Nurita Cura laikrakstam norādīja, ka "tā ir attiecīgo kopienu atbildība. Bet, ja tas attiektos uz mani, es nejustos komfortabli, ja pie manas sienas karātos notiesāta izvarotāja piemiņas plāksne vai fotogrāfija".Savukārt Ungārijas Apvienotās ebreju kopienas rabīns Slomo Kovess laikrakstam sacīja, ka Kacava piemiņas plāksni nevajadzētu aizvākt."Es nedomāju, ka viņa rīcība vai viņam piedēvētā rīcība iespaido institūcijas, kuras viņš ir pārstāvējis. Piemiņas zīmes vietās, kuras viņš apmeklēja, negodina viņu, bet viņa kā Izraēlas prezidenta amatu, un es nedomāju, ka mums tās vajadzētu aizvākt," uzskata rabīns.
Kacava notiesāšana Izraēlā izraisa debates par ārvalstīs izvietotajām piemiņas plāksnēm
Bijušā Izraēlas prezidenta Mošes Kacava notiesāšana par izvarošanu izraisījusi debates par viņa prezidentūras laikā ārvalstīs uzstādītām piemiņas plāksnēm, vēsta laikraksts "Jerusalem Post".Savas prezidentūras ārvalstu vizīšu laikā Kacavs aiz sevis atstājis virkni piemiņas plākšņu sinagogās, kapsētās un ebreju centros visā pasaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.