Katastrofas brīdī pilotu kabīnes durvis bija atvērtas, bet nepiederošās personas kabīnē viesojušās 16 līdz 20 minūtes pirms katastrofas. Krievijas izmeklētāji secina, ka nepiederošu personu atrašanās pilotu kabīnē neatbilst civilās aviācijas praksei, bet Polijas izmeklētāju pārstāvis Edmunds Klihs iebilst, ka uz prezidenta lidmašīnu attiecas militārās, nevis civilās aviācijas noteikumi.
Pēc katastrofas izskanēja minējumi, ka ietekmīgas amatpersonas izdarījušas spiedienu uz pilotiem, lai lidmašīna sliktos laika apstākļos nolaistos Smoļenskas lidlaukā un L.Kačiņskis paspētu uz piemiņas ceremoniju Katiņā. Izmeklētāji apgalvo, ka pagaidām nav rasti pierādījumi šai versijai. E.Klihs gan atzinis, ka ekipāža apzinājusies, cik svarīgi L.Kačiņskim bija paspēt uz ceremoniju Katiņā. Izmeklētāji vēsta, ka piloti nav uzklausījuši brīdinājumus par nepiemērotiem laika apstākļiem un centušies nolaisties biezas miglas apstākļos. 10.aprīļa aviokatastrofā gāja bojā 96 cilvēki.
Krievijas izmeklētāji tikmēr nolieguši aizdomas, ka pēc katastrofas Krievijas rīcībā nonākusi slepenā NATO informācija, piemēram, šifrētai saziņai izmantotie kodi. «Tehniskās komisijas rīcībā nav nekādu slepenu vai valsts noslēpumu saturošu materiālu,» apgalvo izmeklēšanas komisijas vadītāja Tatjana Anodina.