Maskavai lojālā prezidenta vīziju par Čečenijas nākotni aptumšo cīņa pret čečenu separātistiem, kas nebūt negrasās nolikt ieročus. R.Kadirovs atzinis, ka vispirms nāksies likvidēt separātistu vadoni Doku Umarovu un viņam pakļautos «bandītiskos grupējumus». D.Umarova brālis Vaha Umarovs apgalvo, ka patiesībā arī daudzi R.Kadirova valdības locekļi atbalsta separātistu cīņu pret Krievijas varu. V.Umarovs intervijā aģentūrai Reuters noliedzis, ka čečenu separātisti saņem finansējumu no Al Qaeda teroristiem. «Visa izmantotā nauda ir no Čečenijas. Ieroči netiek pirkti,» uzsver V.Umarovs, kurš dzīvo trimdā Turcijā. Viņš stāsta, ka ieročus un naudu separātistiem piegādā R.Kadirova sabiedrotie, kas šādi cenšas nodrošināt separātistu labvēlību gadījumā, ja viņiem izdotos nākt pie varas.
R.Kadirovs kategoriski noraidījis šos apgalvojumus, ko viņš raksturo kā Rietumu preses sarīkotu provokāciju. Daži no V.Umarova izteikumiem patiešām izklausās diezgan neticami, piemēram, viņš apgalvo, ka pagājušogad avāriju Sajānu-Šušenskas HES izraisīja čečenu sarīkots terora akts, nevis tehniska kļūme. Taču citi V.Umarova izteikumi ir tuvāki patiesībai. Viņš informē, ka Čečenijā cīņu turpina ap 3000 kaujinieku, bet Ziemeļkaukāzā kopumā viņu skaits ir ap 5000. Pēc ekspertu domām, tas ir ticams skaitlis, lai gan R.Kadirovs apgalvojis, ka kalnos turpina slēpties tikai daži desmiti kaujinieku. «Intervijā ir runa par 3000 kaujiniekiem Čečenijas teritorijā. Kur viņi ir? Mēs viņus meklējam dienu un nakti,» vēsta R.Kadirovs. Viņš apsūdzējis rietumvalstis separātistu atbalstīšanā, jo Rietumu mērķis esot sašķelt Krieviju.
Neatkarīgais militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers spriež, ka pretošanās centrs no Čečenijas ir pārcēlies uz citiem Ziemeļkaukāza reģioniem. Šiem kaujiniekiem ir pavisam citi mērķi. «Tie ir islāmisti, vahābīti, sauciet viņus, kā gribat. Viņu mērķis ir nevis neatkarīga Čečenija, bet gan islāma halifāts.» P.Felgenhauers uzskata, ka par Čečenijas neatkarības kustības līderi faktiski kļuvis R.Kadirovs, jo viņš ieguvis de facto neatkarību no Maskavas un viņa pusē pārgāja liela daļa bijušo separātistu.
Līdzīgu viedokli izsaka politologs Dmitrijs Oreškins. «Kadirovs jau ir ieguvis neatkarību. Viņam ir sava ārpolitika, kas ir neatkarīga no Maskavas, sava ideoloģija un pat savi bruņotie spēki, kas pakļauti tikai viņam.» Maskava nesen piešķīra Čečenijai muitas tiesības un atļāva pasludināt Grozniju par starptautisko lidostu.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs licis noprast, ka Ziemeļkaukāza problēmas jārisina ar ekonomiskiem, nevis militāriem līdzekļiem. Par to liecina viņa lēmums izveidot Ziemeļkaukāza federālo apgabalu, par kura vadītāju iecelts nevis kāds no armijas vai specdienestu pārstāvjiem, bet gan ekonomists Aleksandrs Hlopoņins.