To audzēšana varētu būt labākais risinājums krīzes mazināšanai
Necilais kartupelis, kas lielāko daļu mūža pavada zemē, slēpdamies no saules stariem un cilvēku skatieniem, šogad izpelnījies negaidīti lielu uzmanību un teju vai "cilvēces glābēja" titulu. ANO šo gadu pasludināja par Starptautisko kartupeļa gadu, lai izceltu kartupeļa svarīgo lomu cilvēces nodrošināšanā ar pārtiku. ANO eksperti nosaukuši kartupeli par "slēpto dārgumu", mudinot vairāk audzēt šo izcilo dārzeni.
Pārtikas cenas pasaulē pēdējā laikā strauji palielinājušās, tāpēc miljoniem cilvēku raizējas, ka nevarēs atļauties pilnvērtīgu uzturu. Cenu kāpums it sevišķi skāris kviešus un rīsus, kas ir kartupeļu galvenie konkurenti pārtikas tirgū. Arvien vairāk cilvēku apsver iespēju mainīt savu diētu, atvēlot lielāku vietu kartupeļiem.
Ražens dārzenis
Zinātnieki slavē kartupeļus, jo tas ir reti izturīgs un uzturvielām bagāts augs. Kartupeļus iespējams audzēt dažādās klimata joslās, sākot no Andu kalniem un Āzijas stepēm līdz pat Āfrikas tropiem un Eiropas ziemeļiem. Kartupeļiem nevajag tik daudz ūdens, un tos var izaudzēt pāris mēnešos. No hektāra kartupeļu iespējams iegūt divas līdz četras reizes vairāk pārtikas nekā no hektāra kviešu vai rīsu.
Kartupeļiem nereti tiek piedēvēta slikta slava, vainojot tos aptaukošanās problēmās, taču patiesībā kartupeļos ir ļoti maz tauku. Lieko svaru izraisa dažādas piedevas un neveselīgie pagatavošanas veidi, piemēram, frī kartupeļi vai kartupeļu čipsi. Kartupeļos ir četrreiz mazāk kaloriju nekā maizē, vidēja lieluma kartupelī ir aptuveni 110 kaloriju. Ar kartupeļiem var uzņemt cilvēka organismam nepieciešamo dzelzi, kāliju, cinku un citas vielas. 150 gramu smagā kartupelī ar mizu ir aptuveni puse cilvēka organismam dienā nepieciešamās C vitamīna devas.
Mūsdienās kartupeļi tiek audzēti aptuveni 195 000 kvadrātkilometru platībā jeb teritorijā, kas ir trīsreiz lielāka par Latviju. Taču zinātnieki prognozē, kā nākotnē kartupeļu audzēšanas platība strauji palielināsies. Kā zināms, nākamajos 20 gados pasaules iedzīvotāju skaits katru gadu palielināsies par vairāk nekā 100 miljoniem, un labākais līdzeklis šo cilvēku pabarošanai būtu kartupeļi. Ja agrāk kartupeļus audzēja galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, tad mūsdienās tie arvien straujāk iekaro jaunattīstības valstis. Ķīna jau kļuvusi par lielāko kartupeļu audzētāju pasaulē, pirmajā trijniekā ir arī Indija, kas plāno divkāršot kartupeļu audzēšanu nākamo piecu līdz desmit gadu laikā. Āfrikā kartupeļi kļūst par populārāko lauksaimniecības kultūru.
Otrā maize
Kartupeļu labās īpašības no jauna tiek novērtētas arī zemēs, kas jau izsenis iecienījušas šo dārzeni. Latvijā maizes pārdošanas apjoms gada sākumā sarucis par 10—15%, savukārt kartupeļu noiets palielinājies par 20%, informē Reuters. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka Latvija jau ir pirmajā pieciniekā pasaulē gan kartupeļu audzēšanas, gan patēriņa ziņā. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē 136 kilogramus kartupeļu.
Kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerikas valsts Peru, kur valdība sākusi īpašu kampaņu kartupeļu popularitātes vairošanai. Peru iedzīvotāji apēd vidēji 80 kg kartupeļu gadā. Tā kā kviešu cenas pēdējā gada laikā dubultojušās, maiznieki sākuši cept maizi no kartupeļu miltiem. Valdība atbalsta kartupeļu maizes izsniegšanu skolēniem, karavīriem un cietumniekiem. Kartupeļu diētas atbalstītāji apgalvo, ka kartupeļu maize garšo tikpat labi kā no kviešu miltiem ceptā. "Mums jāmaina cilvēku ēšanas paradumi. Cilvēki pārāk pierada pie kviešiem, kad tie bija lēti," intervijā Reuters secina Peru lauksaimniecības ministrs Ismaels -Benavidess. Daudziem nemaz nav citas izvēles, kā vien pārtikt no kartupeļiem. "Maizes cena ir palielinājusies, un es to nevaru atļauties," sarunā ar BBC stāsta Peru galvaspilsētas Limas iedzīvotāja Ermelinda Asurina. "Kilograms kartupeļu maizes maksā 3,4 soles (51 santīms), bet parastās maizes cena jau sasniegusi 5,4 soles (82 santīmi). Kilograms kartupeļu maksā tikai 70 sentimo (10 santīmu). Tagad mana ģimene katru dienu ēd kartupeļus.