Iedzīvotājs tika uzskatīts par nabadzīgu, ja viņa ienākumi mēnesī pēc nodokļu nomaksas nesasniedza 358 eiro, bet par pilnīgā nabadzībā dzīvojošu, ja šie ienākumi bija zem 205 eiro.
Nabadzību mazinājuši sociālie maksājumi - valsts pabalsti un pensijas. Ja tie netiktu iekļauti aprēķinos, nabadzības riskā dzīvojošo īpatsvars sasniegtu 40,7% iedzīvotāju, bet pilnīgā nabadzībā dzīvojošo - 32,6%.
2013.gadā nabadzīgākās un bagātākās iedzīvotāju piektdaļas ienākumi atšķīrās 6,6 reizes.
Vislielākais nabadzības riskā dzīvojošo līmenis bijis iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem - 32%, savukārt pilnīgā nabadzībā dzīvojošo līmenis visaugstākais bijis bērniem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem, kā arī vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem - tādu bijis 10% katrā grupā.
Nabadzības risku būtiski ietekmējis arī izglītības līmenis. Starp tiem, kuriem ir pamatizglītība vai zemāka izglītība, katrs trešais bijis nabadzīgākajā un tikai katrs divpadsmitais - bagātākajā piektdaļā.
Tāpat Igaunijas Statistikas biroja informācija liecina, ka igauņu ienākumi bijuši lielāki nekā citu tautību iedzīvotāju ienākumi un igauņiem arī nabadzības risks bijis zemāks.