Austrumukrainas separātisti uz apaļā galda sarunām nav uzaicināti, lai gan Krievija to pieprasīja.
Atklājot diskusijas, Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs sacīja, ka Kijeva ir gatava sarunām, bet separātistiem vispirms ir jānoliek ieroči.
"Tie ar ieročiem rokās, kuri ved karu pret savu valsti un diktē kaimiņvalsts gribu, atbildēs likuma priekšā. Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Turčinovs.
Kijeva ir gatava uzklausīt Austrumukrainas iedzīvotājus, bet viņi nedrīkst "šaut, laupīt vai okupēt valdības ēkas", viņš piebilda.
Eiropas līderi cenšas panākt, lai Kijeva un promaskaviskie separātisti akceptē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadlīnijas spriedzes mazināšanai Ukrainā, kur 25.maijā notiks prezidenta vēlēšanas.
Krievija tikmēr paziņojusi, ka Ukraina jau atrodas uz pilsoņkara sliekšņa un pieprasījusi, lai uz apaļā galda sarunām tiek uzaicināti arī Austrumukrainas separātisti.
"Kad ukraiņi nogalina ukraiņus, es uzskatu, ka tas ir tik tuvu pilsoņkaram, cik var būt," intervijā telekanālam "Bloomberg" paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Ukrainas austrumos un rietumos ir karš, īsts karš. Un ja tas sekmē brīvas un godīgas vēlēšanas, tad es nepazīstu, kas ir brīvs un godīgs," norādīja Lavrovs.
Vienlaikus viņš paziņoja, ka Maskava negrasās nosūtīt karavīrus uz Austrumukrainu, kā izdarīja Krimā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Pagājušās nedēļas beigās Maskavas atbalstītie separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalos sarīkoja "referendumus" par atdalīšanos no Ukrainas, un pirmdien tā dēvētās tautas republikas jau lūgušas tās uzņemt Krievijas sastāvā.
Pēc līdzīga scenārija martā Krievija jau realizēja Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.
Eiropas līderi aicinājuši Kijevu rīkot nacionālās vienotības Visukrainas apaļo galdu tik visaptverošu, cik iespējams.
Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien norādīja, ka sarunas piedāvā labu iespēju atrast ceļu ārā no lielākās krīzes Maskavas un Rietumu starpā kopš Aukstā kara.