Kopumā pērn izpildīto nāvessodu skaits pasaulē sarucis par 37% (ja neskaita statistikā neiekļautos datus par Ķīnu) - no 1634 līdz 1032. 2016.gadā ar nāvi cilvēki sodīti 23 valstīs, kamēr gadu iepriekš nāvessodu notiesātajiem izpildīja 25 valstīs.
Ķīna šādus datus neatklāj, dēvējot tos par valsts noslēpumu. Savukārt Amnesty International Āzijas nodaļas vadītājs Nikolass Bekvelins uzskata, ka Ķīnai ir pienācis laiks būt "melnajai avij" un beidzot dot Ķīnas iedzīvotājiem iespēju atklāti un informēti diskutēt par valsts īstenoto nāvessodu piemērošanas kārtību.
Kā minēts, teju katrs kriminālnoziegumā apsūdzētais tiek notiesāts - attaisnošanas gadījumi ir ārkārtīgi reti. Ķīnā lielākā daļa tiesas spriedumu tiek veikti, paļaujoties uz apsūdzētā atzīšanos, un pastāv aizdomas, ka atzīšanās tiek "izsista", proti, panākta ar spīdzināšanas metodēm.
Pekina gan apgalvo, ka Ķīnā to gadījumu skaits, kad apsūdzētais tiek sodīts ar nāvi, sarūk jaunu prasību rezultātā, piemēram, ieviests nosacījums, ka zemākās instances tiesu piespriests nāvessods jāapstiprina augstākajai tiesai. Taču bez konkrētiem statistikas datiem Pekinas apgalvojumus nav iespējams pārbaudīt. Ķīna ANO prasības pēc lielākas atklātības šajā jomā noraidījusi jau gadiem ilgi.
Zināms, ka Ķīnā ar nāvi var sodīt par 46 pārkāpumiem, tostarp ļaunprātīgu dedzināšanu, īpašuma piesavināšanos, kā arī ar narkotiku apriti saistītiem noziegumiem.