"Laika vairs nav. Pienācis brīdis nekavējošai un efektīvai rīcībai," paziņoja banka, apsūdzot Kipras varas iestādes politiskos ķīviņos un bezdarbībā, kuru dēļ tiek sūtīti slikti signāli starptautiskajiem tirgiem un reitingu aģentūrām.
"Bank of Cyprus" uzsvēra, ka valdībai nekavējoties jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai nepieļautu lejuslīdes spirāli un nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, jo pretējā gadījumā tiks iedragāta Kipras kā reģionāla finanšu centra reputācija.
Pēc 11.jūlijā notikušajiem sprādzieniem karaflotes bāzē, kuru dēļ tika būtiski bojāta un pārtrauca darboties lielākā Kipras elektrostacija, šajā Vidusjūras valstī ir iestājusies politiska un ekonomiska krīze. Notikušā dēļ pagājušajā nedēļā atkāpās valdība, bet jauna vēl nav izveidota, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikai nozīmīgās taupības pasākumu paketes pieņemšana kavēsies.
Kipras centrālās bankas vadītājs Anatasis Orfanidis pagājušajā mēnesī jau brīdināja, ka valstij var būt nepieciešama ārēja palīdzība, jo tās ekonomikā ir iestājusies ārkārtas situācija."Lai nepieļautu ļaunāko scenāriju, tostarp uzņemšanu atbalsta mehānismā [naudas saņemšanu no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kas paredzēts, lai sniegtu palīdzību finanšu grūtības nonākušām eiro zonas valstīm], ir nepieciešams nekavējoties pieņemt vēl drastiskākus pasākumus [nekā līdz šim]," Orfanidis rakstīja vēstulē Kipras prezidentam Demetrim Kristofijam.
Sprādzienos Evangeļa Floraka bāzē, kas atrodas Zigi ciemā starp Limasolas un Larnakas pilsētām un ir galvenā karaflotes bāze Kipras grieķu daļā, 11.jūlijā gāja bojā 13 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti.
Ekonomisti lēš, ka Kiprai ekonomikas atjaunošanai un sprādziena seku likvidēšanai varētu būt nepieciešams divi līdz trīs miljardi eiro (1,4-2,1 miljons latu).
Reitingu aģentūras "Moody's" un "Standard and Poor's"
pagājušajā nedēļā pazemināja Kipras reitingu, par iemeslu minot
bažas par ekonomiku un budžetu.