Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 2. oktobris
Skaidris, Ilma

Klimovičs: Dažu stundu laikā krievi pārņem Zugdidi

Krievijas karaspēka vienības pirmdien pastiprināja uzbrukumus Gruzijai, izmantojot Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus kā placdarmu, no kura iebrukt dziļāk Gruzijas teritorijā. Dienas korespondents Atis Klimovičs redzēja, kā dažu stundu laikā krievu desantnieki pārņēma savā kontrolē Zugdidi pilsētu netālu no Abhāzijas robežas. Gruzijas policijai bija izteikts ultimāts, tāpēc gruzīni atkāpušies bez cīņas. Vispirms upi šķērsoja Krievijas karavīri, viņiem sekoja Abhāzijas separātistu kaujinieki.

Pirmdien vakarā pienāca ziņas, ka Krievijas karaspēks ieņēmis arī Staļina dzimto pilsētu Gori, ap 60 km no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi. Krievijas amatpersonas gan noliedza ziņas par Gori ieņemšanu. Reuters korespondents ziņoja, ka pilsēta ir pamesta, nekur nav redzami tanki vai karavīri.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili iepriekš pavēstīja, ka Krievija esot nosūtījusi uz Gruziju ap 20 000 karavīru un 500 tanku. Krievijas kara lidmašīnas arīdzan turpināja Gruzijas bombardēšanu. Dienas korespondents pirmdien no rīta redzēja, kā Krievijas kara lidmašīna Su—24 nometa bumbas Senaki pilsētā, ap 40 km no Abhāzijas robežas. Pilsēta jau agrāk bija cietusi bombardēšanā, jo bumba trāpījusi dzīvojamā mājā, kur mitinājās bēgļi no Abhāzijas. Gruzijas pierobežas pilsētās cilvēku palicis ļoti maz. Viņi baidās pārvietoties pa ielām, jo nevar zināt, kad būs nākamais uzlidojums. Daudzi aizsūtījuši bērnus uz laukiem, kur stāvoklis ir mierīgāks.

Krievijas iebrukums no Abhāzijas viedokļa skaidrojams ar vēlmi atklāt otru fronti cīņā pret Gruziju un novērst Gruzijas karaspēka uzmanību no Dienvidosetijas. Krievijas karaspēka pārvietošanās notika bez lielas pretestības, jo Gruzijas drošības spēku vienības bija atkāpušās no pierobežas. Gruzīnu ciemi pie Abhāzijas robežas esot gandrīz pilnībā pamesti.

Gruzijas prezidents M.Saakašvili solīja, ka gruzīni pretosies Krievijas uzbrukumam un aizstāvēs savu valsti. Viņš parakstījis dokumentu par pamieru, taču Krievija atteikusies piekrist šim priekšlikumam. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien paziņoja, ka militārās operācijas, lai "uzspiestu Gruzijai mieru", tuvojas noslēgumam. "Beidzies svarīgs posms operācijā, kuras mērķis ir piespiest Gruziju ievērot mieru Dienvidosetijā," teica D.Medvedevs.

Krievijas amatpersonas vēsta, ka Dienvidosetijā gājuši bojā ap 1600 civiliedzīvotāju. Gruzija informē, ka karā ar Krieviju dzīvību zaudējuši ap 130 cilvēku. Gruzijas amatpersonas ziņo, ka Krievija arī sākusi kiberkaru pret Tbilisi, jo bloķētas daudzas Gruzijas interneta lapas. Līdzīgu taktiku Krievijas hakeri pagājušogad izmantoja pret Igauniju.

Latvijā iemīlējies, bet gatavs atgriezties mājās un karot


"Tas bija Gruzijas iekšējais konflikts, kurā krievu karaspēkam iejaukties nevajadzēja. Šobrīd notiekošais ir bezjēdzīga asinsizliešana un okupācija no Krievijas puses," uzsver divdesmit gadu vecais starptautisko attiecību students Levans Makašvili no Gruzijas. Viņš ir viens no Vidzemes augstskolas organizētā vasaras skolas Komunikācija. Integrācija. Tehnoloģijas 32 dalībniekiem, kurš Latvijā ieradās īsi pirms kara sākumā dzimtenē.

"Man vēl joprojām trūkst vārdu, lai aprakstītu savas tā brīža emocijas. Pirmā doma bija tikt pie telefona, zvanīt vecākiem un jautāt, kas noticis," stāsta Levins, kurš par notikumiem Gruzijā uzzinājis pēkšņi no nometnes draugiem. Viņi to bija dzirdējuši ziņās. Galvā šaudījusies doma tūlīt doties mājās, taču vecāki pierunājuši jaunieti palikt — dzimtajā Telavi pilsētā, kura atrodas aptuveni pusotras braucienā uz austrumiem no Tbilisi, tomēr viss ir mierīgi.

Šajā nedēļas nogalē Levans atgriezīsies mājās un kā students automātiski kļūs par armijas rezervistu, taču puisis ir gatavs arī cīnīties: "Ja vajadzēs, es esmu gatavs ņemt rokās ieroci un kļūt par karavīru. Es esmu patriots un uzskatu, ka aizstāvēt valsti ir mans pienākums," nešaubīgi nosaka Levans, par spīti tam, ka Latvijā pavadītajā laikā viņš paguvis iegūt daudz draugus un pat iemīlēties kādā meitenē.

Pastāvīgi Latvijā dzīvo ap tūkstoti gruzīnu tautības iedzīvotāju, kurus vieno apvienība Samšoblo. Organizācijas pārstāve Sintija Šmite stāsta, ka daudzi esot nobažījušies, jo ne vienmēr ir iespējams sazvanīt tuviniekus — daudzi telekomunikāciju torņi ir saspridzināti vai nedarbojas. "Šobrīd situācija ir nopietna visā Gruzijā. Trūkst pirmās nepieciešamības preces un asinis," stāsta S.Šmite.

Viņa gan piebilst, ka uz karadarbības pārņemto zemi neviens no Samšoblo aptuveni simt biedriem doties neplāno. Gruzijā viņu palīdzība būtu tikai piliens jūrā, bet šeit viņi var iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas palīdzētu konfliktu atrisināt pēc iespējas drīzāk. S.Šmite norāda, ka tieši Baltijas valstīm ir jākļūst par vidutājām starp Gruziju un starptautiskajām organizācijām, piemēram, NATO un Eiropas Savienību. "Lai gan pašlaik ir grūti pateikt, kurš iesāka militāro konfliktu, skaidrs ir viens — nu visa pasaule redz, uz ko ir spējīga Krievija," tā S.Šmite. Līdzīgu viedokli pauž arī Levans. Viņš uzsver, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tik īsā brīdī ir izdevies nostiprināt demokrātiju, tādēļ, atceroties savu neseno pieredzi, vajadzētu iestāties par Gruziju starptautiskā līmenī.

***

Cik daudz


Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka Latvijā šobrīd uzturas aptuveni 350 Gruzijas pilsoņu. No tiem 188 ar uzturēšanās atļaujām un 153 ar ieceļošanas vīzām. Vēl divi Gruzijas pilsoņi atrodas Olaines nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē. PMLP skaidro, ka gruzīnu tautības pārstāvju skaits Latvijā ir daudz lielāks, jo liela daļa šeit dzīvojošo naturalizācijas kārtībā ir ieguvuši pilsonību.

Esmu vīlusies, ka ES kavējas

Vaira Vīķe-Freiberga eksprezidente


Ņemot vērā, ka Krievija ir nepārprotami iebrukusi ne tik vien strīdīgajā Dienvidosetijas reģionā, bet arī ir uzdrošinājušies uzbrukt un bombardēt neatkarīgo Gruzijas teritoriju, esmu pārsteigta un vīlusies, ka ES tikai trešdien sasauc ES ārlietu ministru ārkārtas sēdi un ka ES nav spējusi nākt ātrāk ar vienotu, saskaņotu un nosodošu reakciju, kādu jau esam dzirdējuši no trim Baltijas valstu un Polijas prezidentiem.

Kapu zvans Eiropas cerībām

Tomass Hendriks Ilvess Igaunijas prezidents


Krievijas bruņotais uzbrukums ir kā kapu zvans daudzām Eiropas cerībām, arī par to, ka ar Krieviju kādreiz varētu būt kopīgas pamatvērtības. ES ir jāparāda Krievijai, ka agresija nevar palikt bez sekām, atliekot vienošanos par vīzu režīma atvieglošanu Krievijas pilsoņiem un vēlreiz izvērtējot visu ES un Krievijas attiecību spektru. Eiropā ir sācies karš, Eiropas valsts ir kļuvusi par tās kaimiņa agresijas upuri, un ES kā eiropeisko vērtību uzturētāja nedrīkst palikt bezpalīdzīga garāmgājēja lomā.

Apspēlēja Gruziju vienos vārtos

Andris Sprūds politologs


Krievija nepārprotami apspēlēja Gruziju vienos vārtos diplomātiskās mākslas ziņā. Viņi ir lieliski izspieduši visu maksimumu, ko vien no šīs situācijas varēja izspiest. Protams, var izvirzīt sazvērestības teorijas, ka Gruzija bija šīs situācijas iniciatore, bet zināmas provokācijas Dienvidosetijā šādu rīcību provocēja. Ir vairāki aspekti, kas liecina, ka Krievija tam jau bija gatava. No tā ieguvumu Krievijai ir ļoti daudz. Pirmkārt, uz Rietumiem orientētais Gruzijas prezidents Saakašvili ir kompromitēts un tas ir vājinājis viņa politiskās pozīcijas. Tāpat ir vājinātas arī Rietumu pozīcijas, jo tagad var teikt — Rietumi ir savējie, bet, kad jānāk palīgā, tad Rietumi rīkoties nespēj. Treškārt, šajā teritorijā visu laiku bija militārā asimetrija par labu Gruzijai. Šobrīd Krievija ir samazinājusi Gruzijas militāro kapacitāti, un asimetrija ir izveidojusies par labu Krievijai. Ceturtkārt, Krievijai ir politiski brīvas rokas rīkoties gan ar Abhāziju, gan ar Dienvidosetiju. Piektais aspekts ir enerģētika. Gruzija ir vienīgā valsts, caur kuru var transportēt Kaspijas jūras naftu. Bet šobrīd Azerbaidžāna ir paziņojusi, ka apsver apstādināt naftas plūsmu no Gruzijas, bet to transportēt no Krievijas ostas Novorosijskā.

Latvija gatavo nogādāšanai Gruzijā pārsienamo materiālu komplektus un asinis aizvietojošus preparātus, informē BNS. Latvija saņēmusi oficiālu lūgumu no Gruzijas par humāno palīdzību. Tajā lūgts rast iespēju nosūtīt pirmās palīdzības komplektus, medikamentus un asinis

Ziedot var gan Gruzijai, gan krieviem Dienvidosetijā: līdzekļu vākšanu Gruzijas atbalstam sācis Latvijas — Gruzijas sadarbības fonds, Latvijas Sarkanais Krusts (savāktie naudas līdzekļi tiks pārskaitīti Gruzijas Sarkanajam Krustam), ziedot var arī portālā Ziedot.lv. Savukārt par ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu krieviem Dienvidosetijā, pirmdien paziņoja Liepājas krievu kopiena.

Ziedot Gruzijai


Latvijas — Gruzijas sadarbības fonds

Reģ.Nr.: 40008124756

Konts: LV67HABA0551021074195

Maksājuma mērķis: "Atbalsts Gruzijai"

Latvijas Sarkanais Krusts

Ziedojuma konts: SEB Unibanka: LV63UNLA0070000000007

Ziedot Dienvidosetijai

Naudu ar atzīmi "Latvija–Osetijai"var pārskaitīt uz kontu LV59PARX0007606090001.

Ziedojumi un siltās drēbes tiek pieņemti arī Liepājas krievu mājā Brīvzemnieka ielā 56 darbdienās no plkst.11 līdz 15.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits