Kubas galvaspilsētā Havanā pagājušajā trešdienā veiksmīgi noslēdzās četrus gadus ilgušās miera sarunas starp Kolumbijas valdību un FARC. Abas puses paziņoja, ka panākušas galējo vienošanos par to, lai izbeigtu bruņoto konfliktu, kas sākās 1964. gadā pēc tam, kad Kolumbijas valdības spēki vardarbīgi vērsās pret zemniekiem, kuri atbalstīja komunistus.
Tiek lēsts, ka 52 gadus ilgās karadarbības laikā dzīvību zaudējuši pat līdz 260 tūkstošiem cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji. Konflikta dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest aptuveni seši miljoni kolumbiešu.
Lai spētu sevi finansiāli nodrošināt, FARC iesaistījās narkotiku tirdzniecībā un nolaupīja cilvēkus, lai pieprasītu milzīgas izpirkuma maksas. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch lēš, ka 20–30 procenti FARC kaujinieku ir nepilngadīgie, vairums no kuriem ir piespiesti pievienoties grupējumam, kas līdz šim kontrolēja trešo daļu Kolumbijas teritorijas.
Kolumbija, ASV un Eiropas Savienība FARC pasludinājušas par teroristisku organizāciju, savukārt vairākas Dienvidamerikas valstis, kurās ilgus gadus pie varas atradušies kreisie populisti, tā neuzskata.
Miera sarunas 2012. gadā iniciēja Kolumbijas valdība. Valsts prezidents Huans Manuels Santoss pēc pagājušajā nedēļā panāktās galējās vienošanās paziņoja, ka "ir pielikts punkts ciešanām, sāpēm un kara traģēdijai", raksta The Christian Science Monitor. "Atvērsim kopā durvis jaunam mūsu vēstures posmam." Viņš arī parakstīja dekrētu, kas paredz no pirmdienas pārtraukt valdības militārās operācijas pret FARC.
Arī dumpinieku grupējuma līderis Timoleons Himeness pavēlējis saviem kaujiniekiem pārtraukt uguni. "Nekad vairs vecākiem nevajadzēs apglabāt savus karā nogalinātos dēlus un meitas," sacīja Himeness.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet otrdienas, 30.augusta laikrakstā Diena!