Lai gan pēc aptaujām Moldovā ir visai grūti spriest par svētdien paredzēto parlamenta vēlēšanu rezultātiem, pie saviem mandātiem 101 deputāta lielajā parlamentā, visticamāk, atkal tiks moldāvu komunisti, Alianse Mūsu Moldova (AMM) un jaunā Liberāldemokrātiskā partija. Prezidenta Vladimira Voroņina vadītajiem komunistiem parlamentā izdevies noturēties vadošajās pozīcijās kopš 2001.gada. V.Voroņinam tas devis iespējas atrasties prezidenta krēslā divus termiņus pēc kārtas, jo Moldovā valsts galvu ievēl parlaments. Lai gan valsts ekonomikā valda lejupslīde un par bagātāko cilvēku 3,7 miljonus iedzīvotāju lielajā valstī kļuvis prezidenta dēls tikai 37 gadus vecais Oļegs Voroņins, komunistiem joprojām ir visai prāvs atbalstītāju skaits. Starp tiem liela daļa pensionāru, kuriem no 1.aprīļa par 20% palielināta pensija. Pretēji starptautisko finanšu ekspertu atzinumam par Moldovas ekonomikas krīzi komunisti apgalvo, ka viņiem izdevies saglabāt sociāli ekonomisko stabilitāti valstī.
Komunistu noziegumi
AMM apgalvo, ka pēc nākšanas pie varas vispirms tikšot izmeklēti visi ar korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem saistītie pārkāpumi, kas pastrādāti komunistu varas laikā. Līdzīgi uzskati ir arī Liberāldemokrātiskajai partijai, ar kuru kopīgā koalīcijā varētu darboties AMM. Bijušais Kišiņevas mērs, AMM parlamenta frakcijas vadītājs Serafims Urikjans intervijā Dienai teica: "Komunistiskā partija uzskatāma par noziedzīgu klanu, kas uzurpējis varu, pārvērtis Moldovu par nabadzīgāko valsti ne tikai Eiropā, bet pat plašākā mērogā. Mēs esam pielīdzināmi tādām valstīm kā Mongolija un Hondurasa." Tikai mainot pašreizējo, pēc S.Urikjana teiktā, diktatorisko režīmu, būšot iespējams turpināt virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī cīnīties ar nabadzību, veicot nepieciešamās ekonomiskās reformas. Liela problēma esot miljons darbā uz ārzemēm aizbraukušie moldāvi. Starp viņiem ir ne tikai nekvalificēta darba strādnieki, bet ārsti, skolotāji, juristi, kas nepieciešami pašā Moldovā.
Voroņins uz Austrumiem
Komunistu sabiedrotais pašreizējā parlamentā Kristīgo demokrātu līderis Jurijs Roška Dienai teica, ka V.Voroņina zaudējums vēlēšanās nozīmētu suverenitātes zaudējumu Moldovai. Pēc viņa domām, tieši šis prezidents spējis aizstāvēt Moldovas intereses, nepiekāpjoties Krievijai separātiski noskaņotās Piedņestras jautājumā, uzturot spēkā prasību par valsts apvienošanu. Moldāvu žurnālists Eduards Balns uzskata, ka Maskava šajās vēlēšanās vairāk atbalstot komunistus, lai gan pilnībā neesot piedota V.Voroņina atteikšanās parakstīt krievu sagatavoto tā saucamo Kozaka plānu, kas paredzēja faktisku Moldovas pārtapšanu par federāciju. Pēdējā laikā gan V.Voroņins rādot vēlmi ciešāk sadarboties tieši ar Maskavu. Pirms kāda laika Kišiņevā pabijis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, bet V.Voroņins bijis uzaicināts uz Kremli, kur kopā ar Piedņestras vadītāju Igoru Smirnovu ticies ar Dmitriju Medvedevu.