Kononova meita "tēva labā vārda reabilitācijai" lūdz pārskatīt ECT lēmumu

Viņš teica, ka jau trešdien ECT saņēma Kononova meitas iesniegumu ar dokumentāru apstiprinājumu par viņas radniecību ar bijušo sarkano partizānu."Mana tēva labā vārda reabilitācijai lūdzu pārskatīt Lielās palātas 17.maija lēmumu, kas nav balstīts uz valstu tiesu lēmumiem, vēstures faktiem un starptautisko tiesību normām," Kononova meitas iesniegumā teikto citēja Jofe.Viņš paskaidroja, ka tāda veidā Kononova radinieki ir izdarījuši visu, lai lūgtu ECT turpināt lietas izskatīšanu arī pēc Kononova nāves.1.aprīlī, dienu pēc Kononova nāves, arī Krievijas valdības pilnvarotais pārstāvis ECT tieslietu ministra vietnieks Georgijs Matjuškins pauda uzskatu, ka ir jāturpina bijušā sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietas pārskatīšana ECT arī pēc viņa nāves.Saskaņā ar Matjuškina teikto Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz iespēju ECT izskatīt tiesvedības turpināšanu pēc prasības iesniedzēja nāves, ja to pieprasa viņa tuvinieki. "No konvencijas viedokļa prasības iesniedzēja nāve neizbeidz tiesvedību gadījumā, ja kāds no radiniekiem pauž gribu turpināt procedūru," sacīja Matjuškins.Viņš atgādināja, ka Kononova advokāts jau nosūtījis iesniegumu ar lūgumu pārskatīt ECT Lielās palātas lēmumu šajā lietā, jo esot atklāti jauni apstākļi, un pašlaik šis dokuments tiek izskatīts."Sūdzības izskatīšana ir iespējama, ja tiks ievēroti divi nosacījumi: Kononova radinieki paziņos, ka grasās turpināt [procedūru], un tiesa pieņems šādu lēmumu. Tas ir tās kompetencē. Mana nostāja ir tāda, ka es uzskatītu par saprātīgu un taisnīgu, ja procedūra turpinātos," paskaidroja Matjuškins.Bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs, kurš Latvijā bija notiesāts par kara noziegumiem, 31.martā mira 89 gadu vecumā.ECT pagājušā gada nogalē tika iesniegts lūgums pārskatīt Kononova lietu, kuru iepriekš šīs pašas tiesas Lielā palāta atzina par kara noziedznieku, un tiesa šo lūgumu pieņēmusi izskatīšanai.17.maijā ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trim balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju.2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.Prasībā Kononovs apgalvoja, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem.Viņš apstrīdēja Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija.Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki - pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.