Korupcija kā biznesa modelis

Reinharda Zīkačeka saldo miegu pārtrauca neatlaidīga zvanīšana pie mājas ārdurvīm. Izbraucis roku cauri iesirmajam matu cekulam, bijušais tehnoloģiju kompānijas Siemens grāmatvedis, tērpies pidžamā, devās ielaist agrīnos viesus. Nevarētu teikt, ka viņš bija pārsteigts, kad savā priekšā ieraudzīja sešus vācu policistus un prokuroru ar aresta orderi. Toreiz, 2006.gada 15.novembra rītā, grāmatvedis nojauta, ka viņa slepenā dzīves daļa nu ir galā. Tāpat kā visam Siemens. "Es zinu, kāpēc esat ieradušies. Es jūs gaidīju," teica Reinhards Zīkačeks. Policisti nebija atnākuši tikai pēc viņa. Visā valstī aptuveni 200 kārtības sargu ložņāja pa Siemens birojiem un darbinieku mājām, meklējot pierādījumus skaļākajam kukuļošanas skandālam Vācijas biznesa vēsturē. Nākamajos mēnešos izmeklētāji noskaidroja, ka koncerna iepriekšējā vadība kopš gadsimta mijas līdz 2006.gadam izmantojusi slepenus kontus, lai piekukuļotu amatpersonas vismaz 20 valstīs. Šajā laikā vācu "sūtņi" aptuveni četrus tūkstošus reižu deva kukuļus konkursu izsludinātājiem ārzemēs, lai iegūtu apjomīgus kontraktus. Izmeklētāji saskaitījuši, ka septiņos gados caur korupcijas shēmām aizplūduši 1,3 miljardi eiro. Izmeklētājus visvairāk pārsteidza tas, cik smalki bija izkopts korupcijas tīkls. No ārpuses izskatījās, ka koncerna bizness ir tīrs un caurspīdīgs, bet patiesībā tas sastāvēja no komplicēta slepenu banku kontu un noslēpumainu konsultantu tīkla, kas ļāva iesaistīt netīrajos darījumos aizvien jaunas amatpersonas. Siemens darboņi zināja, ka cilvēki nespēj turēties pretī lielas naudas vilinājumam. Reinhards Zīkačeks izmeklētājiem izstāstīja, ka no 2002. līdz 2006.gadam viņš pārraudzījis līdz 50 miljoniem ASV dolāru lielu ikgadēju "kukuļu budžetu". Kompānijas vadītāji un pārdošanas nodaļas darbinieki ņēmuši šo naudu, lai uzpirktu dažādu valstu valdības. Siemens stratēģija bijusi ar korupcijas palīdzību noturēties ārvalstu tirgos, kur nācās sastapties ar aizvien spēcīgāku konkurenci. Īpaši tas attiecas uz telekomunikāciju ekipējuma nozari. "Tas bija vajadzīgs, lai noturētu šo biznesa nodaļu pie dzīvības un neapdraudētu darba vietas," grāmatveža taisnošanos atreferē laikraksts The New York Times. "Kukuļošana bija Siemens biznesa modelis," lakoniski secina Vācijas Federālās kriminālizmeklētāju asociācijas preses pārstāvis Ūve Dolata. "Siemens bija piešķīris korupcijai likumīgu statusu." Siemens nebūt nav vienīgā kompānija, kas kritusi kārdinājumā uzpirkt amatpersonas, lai tiktu pieņemti labvēlīgi lēmumi. Līdzīga izmeklēšana notiek arī pret autobūves koncernu Daimler un higiēnas preču ražotāju Johnson&Johnson, vēsta aģentūra AP. Pa korupcijas taku savulaik aizstaigājis arī leģendārais amerikāņu naftas biznesmenis Alberts Stenlijs, kurš novirzījis miljonus amatpersonām laikā, kad vadījis naftas koncerna Halliburton filiāli KBR.ALGOJA "KONSULTANTUS" Uz iepriekšminēto likumpārkāpumu fona Siemens lieta izceļas ar vērienu. Gan summu ziņā, gan nekaunībā. Vācu uzņēmuma sūtņi nekautrējās piedāvāt naudu ārvalstu valdības vīriem, tādēļ izmeklēšanā nācās iesaistīt vairāku valstu tiesībsargus. Piemēram, telekomunikāciju atzars samaksāja piecus miljonus dolāru Bangladešas premjera dēlam un dažiem citiem "pareizajiem cilvēkiem", lai saņemtu līgumu ar mobilo sakaru firmu. Par valdības līgumu Nigērijā Siemens noskaitīja 12,7 miljonus dolāru. Argentīnā vācieši atvēzējās vēl plašāk. Viņi samaksāja 40 miljonu dolāru kukuli, un acīmredzot tas atmaksājās, jo dienvidamerikāņi noslēdza līgumu ar Siemens par miljards dolāriem. Saraksts ir garš. Tajā ir arī Venecuēla, Ķīna, Krievija, Izraēla un pat Sadama Huseina režīms Irākā. Kukuļi nebija vējā izmesta nauda. Prokurori izkalkulējuši, ka tie ne tikai palīdzēja atstāt konkurentus ar garu degunu, bet nodrošināja ļoti izdevīgus nosacījumus. Trešās pasaules valstu valdības par infrastruktūras veidošanu no budžeta maksāja daudz vairāk, nekā būtu iztērējušas citu uzņēmumu piedāvājuma pieņemšanas gadījumā. Parasti "lietderīgie izdevumi" bija pieci seši procenti no līguma summas, taču ļoti alkatīgas amatpersonas reizēm paprasīja pat 40%, liecina izmeklēšanas dokumenti. Vispopulārākā metode labvēlības iegūšanai bija vietējā "konsultanta" pieaicināšana, kurš zināja, pie kurām durvīm jāklauvē un ar ko jārunā. Siemens septiņos gados noslēdza 2700 līgumu ar "konsultantiem". "Kamēr vien attīstītās valstis enerģiski neuzspiež pieņemt pretkorupcijas konvencijas, jaunattīstības valstīs nav stingru korupcijas apkarošanas programmu un augstas korporatīvās kultūras," kukuļošanas apkarotāju Transparency International ASV filiāles pārstāvis Bens Heinemans The New York Times paskaidroja, ka nabadzīgajās valstīs "dāvanu" pieņemšana augstāko amatpersonu vidū ir gaužām parasta parādība. Šīs organizācijas sastādītā korumpētāko valstu saraksta augšgalā ir Afganistāna, Haiti, Irāka, Mjanma un Somālija — visas ārkārtīgi trūcīgas, regulāra bada un militāru konfliktu piemeklētas zemes. IERASTA PRAKSE Korupcija ilgstoši bija normāla parādība Vācijas biznesā. Līdz 1999.gadam Rietumeiropas lielākajā ekonomikā kukuļus varēja uzrādīt bilancē kā biznesa izdevumus un maksāšana ārvalstu amatpersonām nebija krimināli sodāma rīcība. Tādēļ uzņēmumi bez kautrēšanās maksāja lēmumu pieņēmējiem, ja vien juta, ka no tā būs labums. Aina mainījās 1999.gada februārī, kad Vācija pievienojās starptautiskai konvencijai, kas aizliedz kukuļošanu, tomēr jau gadu vēlāk Austrijas un Šveices varas iestādes izteica aizdomas par Siemens naudas plūsmu. Vācijas prokuratūra sāka Siemens lietu 2005.gadā, gadu vēlāk izmeklēšanā iesaistījās arī ASV, jo Siemens akcijas tika tirgotas Ņujorkas biržā. Izmeklēšanu veica gan ASV Tieslietu departaments, gan Vērtspapīru biržas komisija. Saistībā ar šo lietu tika pārbaudīti aptuveni 300 cilvēku. Izšķirošais zvans atskanēja 12.decembra vakarā stundu pirms pusnakts. Tiesnesis no ASV galvaspilsētas Vašingtonas sazinājās ar akciju sabiedrības centrālo biroju Minhenē un pavēstīja, ka ir iepazinies ar kompānijas ārpustiesas izlīguma priekšlikumu un varētu to pieņemt. Tas vācu kompānijai nozīmēja labas izredzes beidzot izbeigt divus gadus ilgušo apkaunojošo izmeklēšanu korupcijas lietā. Lielākajā Vācijas biznesa vēsturē. Cerības apstiprinājās, un amerikāņu varas iestādes piekrita pieņemt 610 miljonus eiro un slēgt izmeklēšanu. Siemens vēl tikai atlika nokārtot saistības ar dzimtenes tiesām, un nepatīkamākais notikums kompānijas pusotru gadsimtu ilgajā vēsturē, šķiet, veiksmīgi pārdzīvots. Vācijas tiesas nolēmumā teikts, ka kompānijai par korupcijas apsūdzībām būs jāmaksā 395 miljoni eiro.MAIGS SODS "Šodien mēs slēdzam vienu no nelaimīgākajām lappusēm mūsu 160 gadu ilgajā vēsturē," koncerna uzraudzības padomes vadītājs Gerhards Kromme 15.decembrī izteica cerību, ka līdz ar naudas pārskaitīšanu Siemens būs atbrīvojies no pagātnes rēga. Uzņēmums apņēmies ļaut īpašam novērotājam uzraudzīt, lai tā darba metodes nākotnē būtu godīgas. Par novērotāju iecelts kādreizējais Vācijas finanšu ministrs Teo Vaigels. "Mēs nožēlojam to, kas notika pagātnē. Mēs no tā mācījāmies un attiecīgi rīkojāmies. Tagad Siemens ir spēcīgāka kompānija," aģentūra DPA citē Siemens vadītāju Pēteru Lēšeru. Lai arī apsūdzības raksts ir piebārstīts ar vārdiem "kukuļi", vācu koncernam izdevās izsprukt no smaga soda. "Ņemot vērā korupcijas afēras apmēru, Siemens ticis cauri gandrīz ar veselu ādu. Galu galā izskatās, ka korupcija starptautiskajā grupā bijusi ikdienišķa parādība, kad runa bijusi par līgumiem. Nekas nemainījās, kad Vācijā, tāpat kā citās industriālajās valstīs, tika pieņemts likums, kas nepārprotami aizliedz kukuļdošanu, un kad kompānijas akcijas sāka tirgot Ņujorkas fondu biržā," radio Deutsche Welle biznesa redaktors Karls Zavadzkis savā komentārā pauž neizpratni par maigo sodu. Vāciešiem izdevās paglābties no bargāka soda tikai tāpēc, ka tie labprātīgi atklāja izmeklētājiem patiesību, apsolīja nodrošināt stingru uzraudzības mehānismu un piekrita samaksāt soda naudu. "Kompānija Siemens, iespējams, ir ierakstījusi jaunu lappusi tiesu praksē. Līdz šim neviena firma pēc līdzīga pārkāpuma nav izkļuvusi no situācijas ar tik maziem finansiāliem zaudējumiem. Bezierunu sadarbošanās ar izmeklējošajām iestādēm, skaidrošana bez vilcināšanās un nepiedošana bijušajiem vadītājiem — šī dažu Siemens vadītāju kā pazemojoša kritizētā stratēģija tagad atmaksājas," koncerna iespaidīgos panākumus tiesu zālē skaidro laikraksts Sueddeutsche Zeitung.DAŽIEM BŪS JĀSĒŽ Lieta gan neaprobežojās tikai ar naudassodu. Nirnbergas tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, tā izpildi nosacīti atliekot, bijušajam Siemens valdes loceklim Johannesam Feldmeieram par to, ka viņš piekukuļojis kādreizējo arodbiedrības priekšnieku Vilhelmu Šelskiju. Vainīgajam būs arī jāsamaksā gandrīz 29 tūkstoši eiro. Savukārt V.Šelskijam par naudas pieņemšanu aiz restēm būs jāpavada četrarpus gadu. Novembrī tika notiesāti arī divi citi kukuļošanas shēmās iesaistītie — Ernsts Keils fon Jāgemans un Volfgangs Rūdolfs. Abi savu vainu atzina, ziņo žurnāls Der Spiegel. Vēl dažas augstas amatpersonas atkāpušās no amata. "Es nebiju domājis, ka nonākšu cietumā savas kompānijas dēļ," pasūrojās grāmatvedis Reinhards Zīkačeks, kuram piespriests divu gadu nosacīts cietumsods. "Protams, mēs jokojām par to, taču domājām: ja mūsu rīcība jebkad nāks gaismā, tad kritīsim visi un būs pietiekami daudz cilvēku, lai uzspēlētu kārtis." "Tās nav stāsta beigas. Valsts prokurora birojs joprojām nav slēdzis juridisku procedūru pret bijušajiem kompānijas direktoriem, ieskaitot ilggadējo vadītāju un uzraudzības padomes priekšsēdētāju Heinrihu fon Pīreru par to, ka viņi pārkāpuši uzraudzības likumus," radio Deutsche Welle biznesa redaktors Karls Zavadzkis brīdina, ka arī šogad par Siemens vēl nāksies dzirdēt. Par to parūpēsies arī pats koncerns, kas sācis prāvu pret saviem bijušajiem vadītājiem. Siemens pieprasīs uzraudzības padomes direktoriem miljoniem eiro par to, ka tie nav pamanījuši un novērsuši koruptīvo praksi. Nauda koncernam noderēs, lai gan par ienākumu trūkumu tam joprojām nav jāsūdzas. Īsi pirms Ziemassvētkiem skandāla nomocītais un akciju cenu pamatīgi zaudējušais koncerns Siemens saņēma uzmundrinošas ziņas. Irākas valdība bija atzinusi tā piedāvājumu piegādāt 16 gāzes turbīnas par vislabāko un noslēdza 1,5 miljardus eiro vērtu līgumu. "Tas ir viens no lielākajiem pasūtījumiem, kādus Siemens saņēmis no Tuvajiem Austrumiem," priekā staroja uz Bagdādi aizlidojušais Siemens turbīnu nodaļas vadītājs Volfgangs Dēens, pie viena liekot noprast, ka šis konkurss uzvarēts godīgi. ***Siemens tīkls. Atklātie kukuļdošanas gadījumi Meksika 2,6 miljonu dolāru kukulis, lai iegūtu līgumu par valstij piederošo naftas rūpnīcu modernizēšanu Venecuēla 16,7 miljoni dolāru, lai iegūtu tiesības par 642 miljoniem būvēt metro infrastruktūru Argentīna 40 miljonu kukulis miljards dolāru liela pasūtījuma iegūšanai Nigērija Izmeklēšana par iespējamo valsts amatpersonu uzpirkšanu no 2002. līdz 2005.gadam Irāka Civillieta par Siemens neadekvāto rīcību ANO programmā Nafta pret pārtiku Norvēģija Izmeklēšana par to, ka Siemens samaksājis golfa spēlēšanas braucienus Aizsardzības ministrijas amatpersonām Itālija Mēģināts piekukuļot valsts gāzes un enerģētikas uzņēmuma ENI darbiniekus Čehija Apsūdzības negodīgā konkurencē, vēlas piedzīt 11,7 miljonus eiro Polija Izmeklēšana korupcijas lietā Grieķija Aizdomas par nelikumībām, lai iegūtu telekomunikāciju līgumus nozarē pirms 2004.gada olimpiskajām spēlēm Slovākija Siemens iesniedzis apelāciju par 3,3 miljonu eiro sodu, kas uzlikts par negodīgu konkurenci Izraēla Prāva aptuveni par 575 miljoniem eiro, jo ir aizdomas par negodīgo rīcību elektrības tirgū Krievija Vismaz 55 miljonu dolāru kukulis, lai iegūtu līgumus gan slimnīcu, gan satiksmes kontroles iekārtām Ķīna Aizdomas par daudziem kukuļošanas gadījumiem, ieskaitot 22 miljonus par miljards dolāru līgumu metro būvēšanai Bangladeša 5,3 miljonu dolāru kukulis, lai iegūtu 40,9 miljonu dolāru līgumu par mobilo sakaru tīkla uzstādīšanu Malaizija Izmeklēšana par nelikumīgu uzņēmējdarbību Vjetnama Aizdomas par daudzmiljonu kukuļiem slimnīcas iekārtu un mobilo sakaru tīkla detaļu piegādei Avots: propublica.org