Kā Belgrada, tā Priština ir ieinteresēta sekmīgā vēlēšanu norisē. Serbija vēlas uzsākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ES), bet Kosova grib pasteidzināt asociācijas sarunas ar ES.
Ar ES starpniecību 19.aprīlī Briselē Serbijas un Kosovas premjerministri parakstīja vienošanos par attiecību normalizāciju, kas cita starpā paredz arī plašas autonomijas garantēšanu Kosovas serbiem.
Serbi Kosovas ziemeļdaļā līdz šim pretojušies, dažkārt ar vardarbīgām metodēm, Prištinas albāņu valdības varai un pārvaldījuši apvidu ar Belgradas finansiālu un politisku atbalstu.
Vēlēšanas būs pārbaudījums Kosovas spējām pilnībā integrēt serbu apdzīvotos apvidus, lai izvairītos no potenciālas nestabilitātes nākotnē.
Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs oktobrī vizītē Kosovā mudināja vietējos serbus kuplā skaitā piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Ja Kosovas serbi nepiedalīsies vēlēšanās, viņu pilsētu mēru amatos nokļūs albāņi, brīdināja Serbijas Kosovas lietu ministrs Aleksandrs Vulins.
Serbijas valdības preses pārstāvis Milivoje Mihailovičs ceturtdien pauda pārliecību, ka Kosovas serbi piedalīsies vēlēšanās.
Viņš arī sacīja, ka vēlēšanas "nedrīkst ciest neveiksmi, neraugoties uz šķēršļiem".
Problēmas, kas vēl īsi pirms balsojuma nebija novērstas vairākos svarīgos jautājumos, arī attiecībā uz vēlēšanu biļeteniem, vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem un vēlēšanu komisijām, liecina, ka Prištinai ir iebildumi pret vietējām vēlēšanām un bailes no serbu līdzdalības balsojumā, sacīja Mihailovičs.
"Prištinai ir bail, ka daži serbi, kas līdz šim būvēja barikādes uz ceļiem un protestēja pret Prištinas varasiestādēm, pēkšņi dažās pašvaldībās nonāks pie varas," skaidroja amatpersona.
"Vissvarīgākais ir tas, ka nav nekādu incidentu, ka cilvēki dodas uz vēlēšanām lielā skaitā un izvēlas savus pārstāvjus un ka šīs vēlēšanas ir leģitīmas un legālas," uzsvēra Mihailovičs.
Arī ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, kuras pūliņu rezultātā aprīlī tika panākta Belgradas un Prištinas vienošanās, mudinājusi Kosovas serbus balsot.
"Mans vēstījums visiem Kosovas iedzīvotājiem ir šāds - piedalieties svētdien vēlēšanās," teikts Eštones paziņojumā. "Tas īpaši attiecas uz Kosovas serbu kopienu. Es saprotu bažas, sevišķi ziemeļos, bet piedalīšanās ir labākais veids, lai panāktu, ka jūsu balss tiek sadzirdēta."
"3.novembra vēlēšanas ir svarīgs brīdis Kosovas nākotnei un svarīgs elements aprīļa līguma īstenošanā, kā arī Kosovas un Serbijas attiecību normalizācijas procesā," ceturtdien sacīja Eštone.
Viņa mudināja Serbijas premjerministru Dačiču un viņa Kosovas kolēģi Hašimu Tači parādīt, ka viņiem ir "redzējums un drosme, lai garantētu godīgas un ietverošas vēlēšanas".
Dačičs vēl otrdien skaidroja, ka Kosovas serbu piedalīšanās vēlēšanās ir viņu pašu interesēs.
"Viņiem ir jāiet un jābalso šajās vēlēšanās nevis tāpēc, lai palīdzētu Prištinai un to atbalstītu, bet lai ievēlētu varas struktūras, kuras atzītu Belgrada, Priština, kā arī Brisele," uzsvēra premjers.
Kosova vienpusējā kārtā 2008.gadā pasludināja neatkarību, un to jau ir atzinušas aptuveni 90 valstis.
Tomēr Belgrada un Kosovas serbu kopiena to joprojām uzskata par Serbijas dienvidu provinci un etnisko albāņu valdību Prištinā neatzīst.
Piecas ES dalībvalstis nav atzinušas Kosovas neatkarību, līdz ar to mazinot Kosovas izredzes pievienoties savienībai.
Savukārt Krievija iebilst pret Kosovas vēlmi kļūt par pilntiesīgu ANO dalībvalsti.