Tā dēvētais krievu maršs noorganizēts dienā, kad Krievijā tiek atzīmēta Tautas vienotības diena, pieminot 1612.gada 4.novembri, kad no Maskavas tika padzīts poļu garnizons. Šogad kopš šī vēsturiskā notikuma aprit 400 gadi.
Gājiena organizatori informēja, ka gājiens spējis piesaistīt ap 20 000 cilvēku, bet policija ziņoja, ka dalībnieku skaits mērāms no 5800 līdz 6000. "Mēs esam varasiestādes, varasiestādes esam mēs," skandēja vairāki gājiena dalībnieki, kamēr citi aicināja saukt tiesas priekšā Putina līdzgaitniekus un skandēja: "Mēs sakāvām Hitleru, mēs sakausim Putinu".
Pēc 2011.gada decembrī aizvadītajām daudz peltajām parlamenta vēlēšanām Krievijā sākās pirmie Putina valdīšanas laikā pieredzētie masu protesti, kas bija vērojami arī pēc Putina inaugurācijas ceremonijas 2012.gada maijā. Putina kritikai pēdējā laikā pievērsušies arī ultranacionālisti.
Daudzi novērotāju jau pauduši bažas, ka Krievija varētu ieslīgt haosā, ja pie varas grožiem tiktu nacionālisti, un pārmetuši Aleksejam Navaļnijam, kurš ir viens no populārākajiem opozīcijas līderim, atklātu flirtēšanu ar ultranacionālistiem. Viens no krievu marša organizatoriem Aleksandrs Belovs žurnālistiem norādīja, ka gājiena dalībnieki strauji zaudē ilūzijas par Putinu.
"Putins ir krimināla režīma vadītājs. Viņi ir noguruši no tā," atzīmēja Belovs. Viņš pārmeta Putinam nevērīgu attieksmi pret valsts slāvu iedzīvotājiem un acu pievēršanu pret nelegālo imigrāciju. Daudzi gājiena dalībnieki bija aizklājuši sejas ar šallēm vai ķirurgu maskām, acīmredzami nepakļaujoties nesen pieņemtajam aizliegumam valkāt maskas mītiņu laikā.
Policija informēja, ka pilsētas centrā aizturējusi 25 cilvēkus, kas bija ģērbušies melnos militāros mēteļos.
Šī ir viena no retajām reizēm pēdējo gadu laikā, kad varasiestādes atļāvušas organizēt gājienu pašā Maskavas centrā.
Mazāki nacionālistu gājieni notikuši arī citās lielākajās Krievijas pilsētās.