Lielāko tiesu tie ir afgāņi – karavīri, policisti, zemessargi, kam jāsniedz palīdzība bez ierunām, kā to paredz vienošanās starp starptautisko spēku vadību. Jau piekto mēnesi ar to nodarbojas latviešu militārā mediķe, feldšere Irita Kronīte. Esot sāpīgi redzēt tik daudz cilvēku ar dažādām kara izraisītām brūcēm. „Par pieaugušajiem ir skaidrs, ko viņa dara karā un kādēļ ir cietuši, bet to pašu nav iespējams pateikt par bērniem,” Dienai stāstīja I.Kronīte.
Nesen kādam bērniņam burtiski brīnumainā kārtā palīdzējis liktenis – viņam bāzes mediķi izvilkuši šķembu, kas bija ieurbusies nepilna centimetra attālumā no mugurkaula. „Tad bija gadījums, kad atveda sievieti un trīs bērniņus. Pavisam mazus. Vienam šķemba bija trāpījusi galvā, viņš nomira. Abus parējos, arī ievainotus, pēc pirmās palīdzības sniegšanas aviācija aizveda uz Bagramu tālākai ārstēšanai,” atcerējās mediķe.
Nesen atvesti četri ievainoti afgāņu zemessargi. Diviem smagi, bet abiem pārējiem nosacīti smagi ievainojumi. Tie atvesti pēc lielas operācijas pie Gormačas (daži desmiti kilometru no Meimanas) – kā var noprast jau vairāku gadu garumā tur atrodas ļoti spēcīgs pretinieka grupējums. Interesanti, ka tur darbojošos tā saucamo slikto zēnu skaitā, radikālie kaujinieki Taleban nemaz neesot tie stiprākie. Ievērojami nopietnāks spēks esot noziedzīgie grupējumi, kas kontrolē narkotiku tranzīta ceļu uz Turkmenistānu.
I.Kronītei šī jau ir septītā starptautiska misija un trešā Afganistānā. Ik diena vedinot uz smagām pārdomām, kas apstiprina situācijas pasliktināšanos. 2003.gadā feldšerei bijis pirmais brauciens uz šo valsti. Toreiz situācija bijusi daudz labvēlīgāka un bijusi iespēja apceļot prāvu daļu šīs valsts. Viņasprāt, lielākā daļa afgāņu esot ļoti noguruši. Kāds viņas vietējais paziņa jau pirms dažiem gadiem teicis: „Jūs nevarat iedomāties, kā mums gribētos tā vienkārši ar ģimeni pasēdēt ārā pie galda, ieturēt kopīgu maltīti, klausīties mūziku un nebaidīties no lodēm.”
Pēc I.Kronītes domām, cilvēki šeit Meimanas reģionā ir nabadzīgi, turklāt šogad arī gaidāma vāja raža. Ziemā bijis maz sniega un arī tagad pavisam maz lietus. „Es pilnīgi varu iedomāties, ka par pieciem simtiem dolāru dažs ģimenes tēvs, lai varētu pabarot savus bērnus, paņems bumbu un paraks to zem ceļa,” teica latviešu feldšere.