Diemžēl šos panākumus aizēno jaunās Lībijas varas kavēšanās izveidot valsts institūcijas un nespēja neitralizēt dažādus bruņotus grupējumus, kā arī islāma ekstrēmisma izplatība.
Augstāki par vēlētu varu
Jaunās Lībijas lielākā problēma ir akūts drošības deficīts, jo visā valstī regulāri notiek bruņoti uzbrukumi, kurus pastrādā dažādas ideoloģijas pārstāvoši grupējumi. Pirms M. Kadāfi krišanas valstī deviņus mēnešus notika asas cīņas starp autoritārā režīma armiju un opozīciju atbalstošajiem dumpiniekiem. Pēc pilsoņkara beigām tūkstošiem vienā un otrā pusē karojušo nenolika ieročus, bet turpināja medīt savus ienaidniekus.
Šie grupējumi ir ļoti labi bruņoti, jo pilsoņkara haosa laikā viegli varēja tikt pie liela daudzuma ieroču un munīcijas. Lībijas policija un armija ir tik vājas, ka nespēj pret tiem cīnīties. Sabiedrība ir nikna par varas nespēju iegrožot šo nelikumīgo formējumu visatļautību. Vislielāko kritiku ir saņēmuši bijušie dumpinieki, kurus tūlīt pēc M. Kadāfi režīma dēvēja par varoņiem, bet tagad viņi tiek vainoti Lībijas ciešanās, jo atsakās atbruņoties un nevēlas pakļauties pilsoņu ieceltajai varai.
Savukārt paši bijušie dumpinieki uzskata sevi par likumīgiem taisnības cīnītājiem, kuri būtu jāciena vairāk par vēlēto valdību. Viņi uzskata, ka politiķi dara pārāk maz, lai pienācīgi aprūpētu pilsoņkara veterānus, un ir pārliecināti, ka valstī iestātos pilnīgs drošības vakuums, ja viņi noliktu ieročus un dotos mājās. «Mēs riskējām ar dzīvību Allāha un nācijas labā, tādēļ jauno varasiestāžu pienākums ir pierādīt, ka viņi ir cienīgi mūsu revolucionāro mocekļu un ievainoto asiņu,» bijušais dumpinieks Osama el Dalijs sacīja aģentūrai AFP. «Pretējā gadījumā notiks vēl viena revolūcija.»
Daļa bijušo revolucionāru ir iesaistījušies jaundibinātajos Lībijas drošības spēkos, bet daudzi atsakās pievienoties armijai vai policijai, jo uzskata, ka šīm institūcijām ir jāatbrīvojas no vadošām amatpersonām, kas kādreiz kalpoja M. Kadāfi režīmam. «Pašreizējā krīzē ir vainojams uzticības trūkums, jo aizgājušā režīma atliekas joprojām ir daļa no valsts drošības orgāniem,» uzskata Ibrahims el Burgatī, kurš vada drošības spēkus Lībijas otrajā lielākajā pilsētā un revolūcijas šūpulī Bengāzī, kur atrodas bruņoto spēku ģenerālštābs.
Al Qaeda nostiprinās
Haosa apstākļos Lībijā strauji papildinoties islāma radikāļu rindas. Tieši islāmisti tiek vainoti Bengāzī 11. septembrī notikušajā uzbrukumā ASV konsulātam, kad tika nogalināti četri amerikāņi, viņu vidū arī vēstnieks Kriss Stīvenss. Bengāzī ir notikuši uzbrukumi arī augsta ranga militārajiem un policijas virsniekiem un tiesnešiem, kuri kalpoja iepriekšējam režīmam. Tiek uzskatīts, ka tos ir pastrādājuši fundamentālie islāmisti, kuri M. Kadāfi laikā tika ieslodzīti cietumā.
Bijušais ASV īpašās drošības brigādes, kas apsargā Amerikas vēstniecību Tripolē, komandieris pulkvežleitnants Endrū Vuds pagājušajā nedēļā, uzrunājot ASV Kongresu, sacīja, ka Lībijā no Ēģiptes nekontrolēti ieplūst islāma kaujinieki, kuri ir saistīti ar teroristisko organizāciju Al Qaeda. «Viņu klātbūtne pieaug ik dienu. Viņi tur ir vairāk iesakņojušies nekā mēs,» sacīja E. Vuds.
Cilvēktiesību aizstāvji pauduši satraukumu, ka Lībijas jaunā vara nevēlas sodīt bijušos dumpiniekus par pastrādātajiem cilvēktiesību noziegumiem. Pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) šonedēļ publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka pēc M. Kadāfi nogalināšanas sagūstīti, spīdzināti un nonāvēti aptuveni 60 bijušā vadoņa apsargu.
Savukārt Starptautiskā Krimināltiesa (SK) ir nonākusi konfliktā ar Lībijas valdību par to, kas tiesās M. Kadāfi dēlu Seifelislāmu, kurš ir apsūdzēts noziegumos pret cilvēci. SK uzskata, ka Lībijā prāva nebūs taisnīga, jo to motivēs kāre atriebties.