Uz tilta pār Psou upi, kas Abhāziju nošķir no Krievijas, sastājusies cilvēku rinda. Tā stiepjas no robežpārejas punkta Krievijas pusē līdz pat metāla vārtiem ar uzrakstu "Abhāzijas Republika". Rindā galvenokārt stāv pavecas sievietes ar ratiņiem, kuros samestas tukšas somas un kārbas. Pēc robežas šķērsošanas viņas iesēžas autobusā, lai atgrieztos mājās. Nākamās dienas rītā viņas atkal mēros ceļu pretējā virzienā, uz Soču piepilsētu Adleru. Tur ir liels tirgus, kas daudziem Abhāzijas iedzīvotājiem, šķiet, ir vienīgais iztikas avots.
Krievijas pilsoņi
Lai ieceļotu Krievijā, abhāziem vīza nav nepieciešams. Turklāt vairākumam no viņiem kabatā ir Krievijas pase. Vietējās amatpersonas vēsta, ka Abhāzijā vairāk nekā 80% iedzīvotāju esot Krievijas pilsoņi. Daudziem nebūtu nekādu iebildumu, ja Abhāzija oficiāli kļūtu par Krievijas sastāvdaļu. "Mēs šeit varētu dzīvot ne sliktāk kā Sočos," stāsta 35 gadus vecais Zaurs, kurš pievakarē kopā ar draugiem pastaigājas Suhumi krastmalā.
Pilsētas viesus pēc iebraukšanas Suhumi sagaida skats uz daudzstāvu mājām ar izsistiem logiem un šāviņu pēdām. Tas atgādina par karu, kas šeit plosījās pirms 15 gadiem. Kara pēdas redzamas arī pilsētas centrā. Ēka, kurā savulaik bija izvietots Abhāzijas parlaments, joprojām stāv tukša. Izskatās, ka neviens neplāno to atjaunot. Tagadējā vara atradusi sev citas telpas. 1993.gadā šajā ēkā bija izvietotas Gruzijas varas iestādes jeb "okupācijas vara", kā to dēvē Abhāzijas separātisti. Arī reģiona galvaspilsēta šeit tiek saukta par Suhumu, jo Suhumi esot gruzīnu vārds.
Atmiņas par karu
1992.-1993.gada karadarbības pēdas palikušas ne tikai uz māju sienām, bet arī vietējo iedzīvotāju apziņā. Šo karu viņi dēvē par "atbrīvošanas" karu, un šogad ar dažādiem svētku pasākumiem svinēs "uzvaras" 15.gadadienu. Zinātņu akadēmija vietējās skolās sarīkojusi sacerējumu konkursu par kara tēmu. Abhāzijas prese uzsākusi kampaņu, lai Gudautas pilsētai, kur kara laikā bija izvietots abhāzu separātistu štābs, piešķirtu "pilsētas-varones" titulu.
Šādā gaisotnē nevar būt ne runas par atgriešanos Gruzijas sastāvā. "Viņi ir paši par sevi, mēs būsim paši par sevi. Galvenais, lai nebūtu kara," stāsta Suhumi iedzīvotāja Andžela. Pati pilsēta līdzinās lupatu deķim. Nolaistu piecstāvu māju vidū uzbūvēta jauna māja no monolīta betona. Maskavas celtniecības uzņēmumu reklāmas bukletos var atrast sludinājumus par iespēju nopirkt dzīvokli Suhumi. Bijušās viesnīcas Abhāzija drupas saglabājušās līdzās nesen uzceltai viesnīcai Rica. Tās servisa līmenis šķiet diezgan pieņemams, kamēr neatklājas, ka karstais ūdens šeit ir tikai no rīta un ne katru dienu. Taču vietējā Ekonomikas ministrija ar lepnumu rāda Singapūras ekspertu ziņojumu, saskaņā ar kuru Abhāzijai esot labas iespējas attīstīt tūrismu un lauksaimniecību.
Nauda no Krievijas
Abhāzijas mandarīni katru rudeni piepilda Krievijas veikalu plauktus. Mandarīni ir galvenā Abhāzijas eksporta prece, ko pārdod galvenokārt Krievijai. Patiesībā citu variantu nemaz nav, jo robeža ar Krieviju ir vienīgā, ko abhāzi var šķērsot bez aizķeršanās. "Krievija ir mūsu galvenais drošības garants," uzskata Abhāzijas parlamenta deputāts Batals Kobahija. "Ja runā par Abhāzijas statusu, jāatzīmē, ka 1999.gadā mums bija referendums, kurā vairākums nobalsoja par neatkarību."
Krieviju šeit uzskata arī par naudas avotu, un abhāzi ar lielām cerībām gaida 2014.gadā Sočos plānotās ziemas olimpiskās spēles. Olimpisko objektu būvētāji apsolījuši, ka abhāziem tiks piešķirti līgumi par celtniecības materiālu piegādi. Tiesa gan, Krievijas celtniecības uzņēmumus visvairāk interesē lētais abhāzu darbaspēks.
Bezdarbs kļuvis par nopietnu problēmu daudzviet Abhāzijā. Suhumi krastmalā klejo daudz jauniešu, kuriem acīmredzot nav ko darīt. Akmeņainajā pludmalē šur tur redzamas izlietotas šļirces. Saskaņā ar oficiālo statistiku narkomānijas līmeņa pieaugums Abhāzijā ir vairāk nekā 10% gadā.