Krievijas amatpersonas jau vairākkārt paudušas sašutumu par Baltijas valstu vēlmi «pārrakstīt» Otrā pasaules kara vēsturi. Šīs valstis uzskata, ka Otrā pasaules kara laikā cietušas divu vienlīdz naidīgu totalitāro režīmu cīņā, bet pēc kara beigām vienu okupācijas režīmu nomainīja otrs. D.Medvedevs vēsta, ka Krievijas Ārlietu ministrijai vajadzētu ieņemt daudz aktīvāku nostāju, lai atspēkotu šo uzskatu, ziņo Reuters. D.Medvedevs arīdzan pauda satraukumu par vēstures mācīšanu Krievijas skolās, jo daudziem skolēniem nav nekādas izpratnes par Otrā pasaules kara cēloņiem.
Krievijas prezidents otrdien bija ieradies Sanktpēterburgā, kur notika piemiņas pasākumi, kas veltīti 65.gadadienai kopš Ļeņingradas blokādes pārraušanas. Kara laikā nacistiskās Vācijas karaspēks vairāk nekā divus gadus bija ielencis Ļeņingradu, kur gāja bojā vairāk nekā miljons cilvēku, daudzi nomira bada nāvē. 78 gadus vecā Roza Ivanova atceras, ka viņas ģimene ēdusi dzīvnieku ādas, ko tēvs atnesis no rūpnīcas. «Mēs vārījām tādu kā sautējumu. Cūkas ādas sautējums bija visgaršīgākais,» ziņu aģentūrai AP stāsta R.Ivanova. 72 gadus vecā Jūlija Ļihova atceras, ka reiz kāds jūrnieks viņu pacienājis ar maizi. «Tā bija neaprakstāma laime!»
PSRS kara laikā zaudēja aptuveni 27 miljonus cilvēku. D.Medvedevs uzdevis noskaidrot patieso upuru skaitu. Viņš informē, ka 2,4 miljoni cilvēku joprojām tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem, bet no 9,5 miljoniem brāļu kapos apbedīto zināmi tikai sešu miljonu kritušo vārdi.
Krievijas sabiedrībā valda viedoklis, ka uzvara karā pret nacistisko Vāciju ir viens no lielākajiem sasniegumiem Krievijas vēsturē. Kremlis uzskata, ka mūsdienu sabiedrībai vajadzētu iedvesmoties no pagātnes varoņdarbiem, lai pārvarētu visas grūtības. «Mēs saprotam, ka Uzvaras mantojums — tās nav tikai mūsu atmiņas, mūsu vēsture. Tas ir spēcīgs morālais resurss mūsu valsts attīstībai,» teica D.Medvedevs.