"Centieni izvērst NATO militāro infrastruktūru netālu no mūsu valsts robežām turpinās," ikgadējā tikšanās reizē ar augstāko militāro vadību sacīja D.Medvedevs. Krievija jau pirms tam nav slēpusi savu nepatiku pret ASV iepriekšējās administrācijas nodomiem panākt postpadomju valstu Ukrainas un Gruzijas uzņemšanu NATO un amerikāņu plānu izvietot pretraķešu aizsardzības vairoga elementus Polijā un Čehijā, nodēvējot tos par draudu savai nacionālajai drošībai.
Tikšanās laikā otrdien D.Medvedevs sacīja, ka NATO ekspansija kombinācijā ar iekšējās krīzes draudiem un starptautisko terorismu "rada vajadzību modernizēt bruņotos spēkus, dodot tiem jaunu veidolu".
Paredzēts, ka līdz 2012.gadam militārpersonu skaits Krievijas armijā no 1,3 miljoniem tiks samazināts līdz miljonam. Savukārt virsnieku skaits no 355 tūkstošiem tiks samazināts līdz 150 tūkstošiem, raksta AP. Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs sacīja, ka līdz 2020.gadam 70% no ieročiem valsts bruņoto spēku arsenālā būs modernākie savā kategorijā — tas ir par 10% vairāk nekā pašlaik.
Pagājušajā gadā Kremlis nolēma, ka līdz 2011.gadam armijas attīstībai tērēs 140 miljardus dolāru (75 miljardi latu). Tomēr krasais naftas cenu kritums un valsts ekonomikas lejupslīde Krievijai var likt pārskatīt šo plānu realizāciju.