Pēc viņa teiktā, daudzi šveicieši ir zaudējuši uzticību politiskajai un biznesa elitei, un tajā vainojama dzīšanās pēc peļņas uz sabiedriskā labuma rēķina.
Jau vēstīts, ka Šveicē svētdien notikušajā referendumā vēlētāji ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja priekšlikumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem. Referendumā iniciatīvu atbalstīja 50,34% tā dalībnieku.
Kampaņu pirms referenduma, aicinot balsot par imigrācijas kvotu atjaunošanu, bija izvērtusi labēji populistiskā Šveices Tautas partija, kas imigrantu pieplūdumu vaino noziedzības līmeņa kāpumā, īres cenu pieaugumā un satiksmes sastrēgumos.
Šveices valdība un uzņēmēju lobiju organizācijas bija aicinājušas balsot pret referendumam nodoto ierosinājumu, skaidrojot, ka imigrācijas kvotu atjaunošana apgrūtinātu iespējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku, no kā atkarīga Šveices tautsaimniecība.
"Šveices valdībai neizdevās pārliecināt tautu par šīs sistēmas priekšrocībām," skaidroja Šveices ekonomikas ministrs. "Šķiet, ka mūsu pilsoņi uzskata, ka brīvais tirgus nodara lielāku kaitējumu nekā labumu."
Kā norādīja ministrs, iepriekš lobiju organizāciju izvirzītajiem argumentiem bijusi lielāka ietekme sabiedrībā.
"Pastāv uzticības plaisa starp uzņēmējiem, pilsoņiem un politikas eliti," skaidroja Šneiders-Ammans.
Lai gan racionālie argumenti par labu tam, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta brīva cilvēku pārvietošanās, nedeva cerētos rezultātus, un virsroku guva daudz emocionālāki un ksenofobiskāki uzskati, Šveices valdība turpinās iestāties par lielāku atklātību, solīja ministrs.
"Mēs noteikti nemeklējam lielāku izolētību," viņš sacīja.
Pēc viņa domām, Šveices pilsoņi ir noguruši no uzņēmēju lobiju organizāciju izvirzītajiem argumentiem, jo šīm organizācijām nereti nav izdevies novērst galējības ekonomikā.
"Pēdējo desmit līdz 15 gadu pavērsieni bijuši problemātiski, es runāju par pārmērību kultūrā," sacīja Šneiders-Ammans. "Politikas un ekonomikas elite var tikt saprasta un pieņemta tikai tad, ja pienācīga uzmanība tiek pievērsta kopējam labumam."
"Mēģinot gūt peļņu, šķērsotas sarkanās līnijas," viņš norādīja. Viņš arī piebilda: "Es neesmu apmierināts ar referenduma iznākumu, valdība nav apmierināta. Mēs vēl neesam pilnībā aptvēruši balsojuma sekas."
Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, tā ir noslēgusi līgumu ar Briseli, lai kopš 2002.gada nodrošinātu brīvu pilsoņu pārvietošanos uz bloku un no tā.
Imigrācijas apmērs Šveicē gadā sasniedz ap 70 000 cilvēku.